Eksperti lēš, ka laika gaitā mākslīgais intelekts aizvietos dažādas šī brīža darba vietas un profesijas. Kā lai konkurē ar robotiem? Kļūsti par to "pavēlnieku"! Viena no tādām iespējām ir izvēlēties karjeru IT jomā. Atceries, ka tev ir iespēja kļūt ne tikai par programmētāju, bet arī par izstrādes grupas, departamenta vai par uzņēmuma vadītāju. Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" jeb BITL ir tava iespēja kļūt par mūsdienīgu IT līderi. Ja esi sapratis, ka vēlies saistīt savu nākotni ar IT, bet nezini, ar ko sākt, piedāvājam iespēju iepazīt programmu BITL un vienu no BITL programmas pasniedzējiem un direktoriem (pārstāvot LU), kā arī LU Datorikas fakultātes profesoru Leo Seļāvo.
Jaunietis ir nolēmis savu karjeru attīstīt IT jomā. Kādi būtu pirmie soļi jau pamatskolā vai vidusskolā?
Vienkārša atbilde - darīt lietas, izmēģināt lietas. Kas tās lietas ir - tās varētu būt vai nu rakstot vienkāršas programmiņas, vai arī veidojot 3D modeļus kaut kādā programmatūrā, ko pēc tam var attīstīt. Piemēram, viena neformāla bērnu grupa, kuru organizējām mēs, paši vecāki, savedot bērnus kopā. Viņi veidoja 3D modeļus "Blender" programmatūrā - tādā veidā viņi apguva iemaņas gan kā strādāt ar datoru, gan kā projektēt, izprast dizaina norisi. Nākamais solis: var likt iekšā modeļus, var programmēt. Esmu "LearnIT" kompānijā (red. - RBS absolventes Lindas Sinkas izveidotais uzņēmums) vadījis skolēniem programmēšanas nodarbības. Tur mēs darbojamies arī citās vidēs, piemēram, "Scratch" un "Code.org". Un labās lietas šajās vidēs ir, ka tās rūpējās par programmas sintaksi, ko vienkārši nevar nepareizi salikt kopā. Tas atvieglo veidot programmiņas, kas darbojas. Nosauktās vides ir tikai neliela daļa no tām visām, ko var izmēģināt. Vislabāk ir atrast domubiedrus un strādāt komandā, jo tā ir interesantāk.
Kas IT jomā, jūsuprāt, ir pats interesantākais?
Katram tas būs savs. Vienam patīk pierādīt teorēmas un nonākt līdz rezultātam, tad droši vien ceļš ir uz datorzinātņu teoriju. Bet man jau no bērnu dienām patīk taisīt lietas, kas ir taustāmas. Tāpēc man "viena kāja" ir programmēšanā, operētājsistēmās, visā datorikas IT pasaulē, kas saistās ar darbošanos pie datora ekrāna, un reizēm arī uz papīra. Otra puse ir ar aparatūru. Man patīk taisīt lietas tā, lai uz tām var ne vien darbināt programmas, bet arī pieskarties un lietot. Ir pat tāda nozare "tangible computing".
Kādus priekšmetus jūs ieteiktu padziļināti mācīties jauniešiem jau skolā?
Ja jaunietis grib mērķēt uz IT, tad loģiskā domāšana, loģiskie spriedumi un pierādījumi ir svarīga lieta, ko var apgūt, mācoties matemātiku. Ja cilvēks vēlēsies veidot spēles, tad noderēs ģeometrija – gan divdimensiju, gan trīs dimensiju pasaulē. Bet es vēlos uzsvērt arī to, ka, ja cilvēks grib būt veiksmīgs IT speciālists, viņam būs jādarbojas, jādraudzējas un jāmāk runāt saprotamā valodā arī ar citiem cilvēkiem, kas strādā citās jomās. Un tāpēc ir vērts mācīties ne tikai matemātiku un fiziku, ķīmiju, bet arī visas pārējās lietas, kas sasaucās gan ar kultūru, gan arī sportu nevajag atstāt novārtā. Mums vajag arī balansu starp garīgo un fizisko pasauli.
Bieži vien jaunieši līdz pat 12. klasei nav izlēmuši, kur vēlas studēt. Ja viņi izlemj par labu IT, kad jaunietim būtu jāsāk mērķtiecīgi virzīties uz savu izvēlēto karjeru IT jomā?
Mēģiniet dažādas lietas, jaunieši, kamēr jūs vēl esat skolā. Manuprāt, nekad nav par agru mēģināt, jo tādā veidā jūs padarīsiet savu redzesloku plašāku un jūs labāk sapratīsiet, kas jums patīk, kas nepatīk. Kad es gāju pieteikties studēt universitātē, man nebija skaidrs, vai es gribu nodarboties ar fiziku, elektroniku, astronomiju, kas man ļoti patīk un interesē, vai ar datoriem, kas tajā laikā bija vēl pavisam jauna lieta, bet tik un tā interesanta. Tā nu sanāca, ka es darbojos ar datoriem, bet tomēr ņemu talkā arī fiziku un elektroniku.
Grāmatnīcās ir nopērkamas grāmatas, kas paredzētas iesācējiem jeb kādas tēmas izzināšanai no nulles. Kuru programmēšanas valodu būtu jāsāk mācīties vispirms, lai pēc tam būtu vieglāk apgūt citas?
Sākt vajag, kā jau pieminēju. Bieži vien var, kā jūs teicāt, nopirkt grāmatas – "Iemācieties C++ 20 stundās" vai 20 dienās. Pīters Norvigs, kurš savulaik bija Google kompānijas pētniecības priekšgalā un strādāja ar mākslīgo intelektu, savā blogā reiz teica: "Kā iemācīties programmēšanu 20 gados?" Tātad - tā doma ir, ka 20 stundās, būsim reāli, jūs neiemācīsieties programmēt tā, lai to darītu pa īstam, bet noteikti ir interesanti palasīt un vismaz pamēģināt tās lietas, vai ne? Viena lieta, kas jums būs vajadzīga, ir algoritmiskā domāšana un tas, kas to veicina, jums arī noderēs. Kad es bērniem mācu programmēšanu, vienā no pirmajām nodarbībām mēs vārām kopā zupu, jo, lai uzvārītu zupu, ir recepte. Un patiesībā tā recepte ir kā programma - paņem katlu, ielej ūdeni, paņem kartupeļus un tā joprojām, vai ne? Tādā veidā to algoritmisko domāšanu mācās. Un tas, ar kuru grāmatu iet uz priekšu tajā virzienā, jums ir jāatrod pašiem. Nav vienas tādas konkrētas grāmatas. Ja jūs jau esat tuvāk pagrieziena punktam savā dzīvē, vai nu iestājoties kādā universitātē vai skolā, tad no programmēšanas valodām droši vien "Phyton" būtu viena no labām valodām, ar ko sākt. To samērā ātri var iemācīties, un tajā pašā laikā tā ir ļoti spēcīga, ļoti populāra un arī tiek industrijā lietota. Tas būtu konkrētas valodas ieteikums.
Kādas prasmes, jūsuprāt, ir svarīgas mūsdienu IT līderim?
Pati pirmā, svarīgākā prasme ir komunikācija – kā runāt savā starpā, lai mēs saprotamies, kā runāt ar citu nozaru speciālistiem, lai saprastos, jo cilvēki ir tik dažādi, tik dažādās pasaulēs dzīvo, un mums ir jāatrod tas tiltiņš savā starpā. Šad un tad redzu studentus, kas ir ļoti labi programmētāji, viņi ļoti labi māk programmu uzrakstīt, bet viņi to raksta sev, savām vajadzībām, un tas nav gluži vajadzīgs lietotājam vai pasaulei, un tas nav gluži tas, par ko cilvēki naudu maksās, ja mēs runājam par biznesu. Cilvēks var mēģināt izpausties, var mēģināt zīmēt, strādāt tajā pašā 3D pasaulē vai savādāk. Es domāju, ka cilvēkiem ir vērts daudz lasīt grāmatas. Par hobijiem runājot, man patīk lasīt zinātnisko fantastiku, jo, no vienas puses, es varu pasapņot, kā būtu dzīvot citādā pasaulē, bet, no otras puses, es varu mēģināt domāt: OK, ja mēs paņemam kaut ko no fantastikas pasaules un no tās, kur mēs dzīvojam, vai mēs varam šodien jau kaut ko realizēt? Protams, var meklēt dažādus sarakstus ar spējām, var ielikt meklēšanas rīkā "IT leadership skills", un tad domāt, vai kaut kas no tā arī jums der. Ne viss ir jādara jums, jums ir jāprot arī iedot darbu citam un arī pieņemt sev, ka tas cits to izdarīs gana labi.
Atsaucoties uz dažādiem pētījumiem un ekspertu prognozēm, tehnoloģijas dos vietu amatiem, kas saistīti ar cilvēku labsajūtas veicināšanu, attīstību un izglītošanu, datu un informācijas analītiku, robotizāciju, procesu un inovāciju vadību. Kā starpdisciplinārā bakalaura programma BITL sagatavos jaunās paaudzes IT līderus gan jūsu priekšmeta ietvarā, gan programmā kopumā?
Es domāju, ka runāt par manu priekšmetu ir par maz, jo tas ir tikai viens priekšmets. Programmā iekļauto tēmu ir gana daudz. Te parādās, ka cilvēkiem, īpaši līderiem, ir jābūt gana daudzpusīgiem, viņiem jāsaprot ne tikai programmēšana, bet arī, kā strādāt ar citiem cilvēkiem, kā vadīt svarīgus projektus, ka tam ir gan tehniskā pasaule, gan biznesa pasaule. Ir jāizprot, ko var atļauties, ko nevar, kā pareizi noteikt prioritātes – un BITL programmā to māca. Ir viena liela daļa ar biznesa vadību saistītu kursu, gan ar grāmatvedību, ir kurss "Art General" par mākslu. Pat ja jūs taisāt programmatūru, piemēram, viedtālruņiem, liela daļa no veiksmes ir cik pievilcīga tā izskatīsies, cik ērta lietošanā tā būs lietotājiem. Šo spēju būt konkurētspējīgam, mēs studentiem nodrošinām dažādos aspektos, ne tikai datorzinātnēs, ne tikai vadībā, bet arī citur. Tas ir viens. Un otrs - mēs cenšamies pēc iespējas praktiski iesaistīt viņus ar realitāti saistītos projektos. Tāpēc ir projekti, kur studenti sadarbojas ar pašvaldībām, piemēram, cenšas pozitīvi izmainīt dzīvi ar saviem risinājumiem. Mēs cenšamies studentiem dot vispusīgu izglītību, mēs esam arī ļoti prasīgi visos uzdevumos studentiem, gan arī tajā, kā studenti tos pilda. Viena no pirmajām lietām, ko studenti mācās pirmajā kursā, ir kā sadalīt savu laiku optimāli, jo tā darāmā ir tik daudz, ka brīžiem šķiet, ka to vienkārši nevar paspēt. Un tad cilvēkam jānosaka prioritātes, ko darīt, kuros brīžos un laikos, tādējādi vadot savu laiku. Studentiem vasarā ir obligāti jāpiedalās, praksē, kas viņiem dod dažādu pieredzi jau pavisam reālās situācijās. Un tad visu šo saliekot kopā sanāk kā sakausējums no dažādiem metāliem. Un to mēs darām atkal un atkal.
Kādus priekšmetus Jūs pasniedzat starpdisciplinārās bakalaura programmas BITL studentiem?
BITL programmas ietvaros es šobrīd pasniedzu Ievads datorzinātnēs I un Ievads datorzinātnes II (angliski - "Computer science I", "Computer Science II"). Būtībā tas ir ievads datorzinībās, ievads programmēšanā, ievads visā, kas saistās ar datoriku un datorzinātnēm. Šajos kursos mēs vispirms secinām, ka datorika nav tikai par programmēšanu, bet gan par problēmu risināšanu. Mēs izmantojam programmēšanu, kā vienu no rīkiem. Bez tam, ir vēl citas lietas par ko runāt un mācīties datorikā, tajā skaitā algoritmi, algoritmu sarežģītība, operētājsistēmas, datubāzes, datortīkli. No visa šī mums ir iespēja mazliet pagaršot šajos ievada kursos, rakstot samērā mazas un vienkāršas programmiņas, kas, protams, iesācējam nemaz neliekas tik vienkāršas, bet, manuprāt, tas ir samērā labs ievads datorzinātnē un datorikā, darot darbus, nevis tikai lasot grāmatas.
Pirms gada BITL programmu raksturojāt šādi: "BITL ir unikāla pieredzes un potenciāla kombinācija IT līderu izglītībā: tā apvieno trīs vadošās universitātes, to resursus, pieredzi un talantu. Tādējādi jūs iegūstat vairākas priekšrocības un perspektīvas vienā programmā, padziļināti apgūstot IT un organizāciju tehnoloģijas un saņemot Eiropas un ASV dubulto diplomu." Kādas sajūtas tagad? Vai ir kas mainījies?
Es domāju, ka tā arī ir. Vienīgais, kas nāk klāt, ir tas, ka vairāki jaunie pasniedzēji ir nesen stažējušies Bufalo universitātē ASV. Un, manuprāt, viss attīstās uz labo pusi.
Ko jūs ieteiktu vidusskolēniem, kuri vēlas studēt IT jomu un domā par studiju iespējam BITL programmā?
Mēģiniet darīt lietas, nekad nav par agru! Centieties piedalīties projektos - hakatonos, nometnēs, sacensībās, kuros neesat tikai jūs, kur jūs sadarbojaties arī ar citiem jauniešiem vai pat pieredzējušiem cilvēkiem. Tādā veidā jūs paplašināsiet savu profesionālo paziņu loku. Esiet proaktīvi, nevis gaidiet. Jums nav vienmēr jāuzvar, bet pamēģiniet, vai jums tas patīk. Arī tās balvas varbūt nebūs tas lielākais sasniegums. Lielākais sasniegums būs cilvēki, ar kuriem jūs iepazīsieties – viņi būs tie, kas būs jūs pamanījuši, jūs būsiet tie, kas pamanīja viņus, un jums būs lieliski projekti un interesanta dzīve darot dažādas lietas kopā.
2019. gadā Latvijas vadošās universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) – kopīgi uzsāka īstenot starpdisciplināru datorzinātņu programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" sadarbībā ar vienu no pasaules vadošajām universitātēm – Bufalo Universitāti Ņujorkas štatā (BU). Programmas īstenošanu, tajā skaitā arī studentu uzņemšanu, koordinē RTU Rīgas Biznesa skola. "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" jeb Baltijas IT līderu programma BITL sniedz jauniešiem iespēju iegūt starptautisku bakalaura līmeņa izglītību tepat Rīgā. Pēc absolvēšanas jaunieši kļūs par līderiem ar kritiskas un analītiskas domāšanas iemaņām, attīstīs tādas prasmes, kā pieņemt lēmumus, vadīt komandu, analizēt situācijas un risināt problēmas, īstenot radošus tehnoloģiju projektus un praktiskus ikdienas darbus. Maksas studiju vietām var pieteikties līdz 14. augustam, rakstot uz admissions@rbs.lv
Leo Seļāvo ir ieguvis doktora grādu datorzinātnēs Pitsburgas Universitātē. Kopš tā brīža viņš ir mācījis un veicis pētījumus Latvijas Universitātē, Virdžīnijas un Aiovas universitātēs. Viņš ir bijis kiberfizikālo sistēmu laboratorijas vadītājs Elektronikas un datorzinātņu institūtā, kā arī sadarbojies ar vairākām pētniecības organizācijām, piemēram, Hārvarda Universitāti, Skovde Universitāti Zviedrijā, strādājis par IoT arhitektu uzņēmumā "AGT International". Viņa pētniecības un attīstības intereses ir bezvadu sensori, iegultās sistēmas un IoT.