3. jūlijs pasaulē tiek svinēts kā Starptautiskā no plastmasas maisiņiem brīvā diena. Cik no mums par šādu dienu zina? Šim datumam pievērst uzmanību ir patiesi svarīgi. Viens no iemesliem – pagājušajā gadā no jūlija sākuma gan Latvijā, gan visā ES stājās spēkā aizliegums pārdot vienreizējos plastmasas izstrādājumus, piemēram, plastmasas salmiņus, galda piederumus, šķīvjus, kosmētiskos kociņus.
Gads ir aizritējis, daļa plastmasas izstrādājumu vairs nav pieejami un šķiet jau sperts liels solis uz priekšu. Taču Latvijā aizliegti tikai tādi plastmasas maisiņi, kurus iespējams noārdīt aerobi, tā kā pirmajā sairšanas procesa laikā tie sadalās daudzās mikrodaļiņās – aerobiski noārdāmie plastmasas maisiņi var izdarīt lielu kaitējumu.
Turpinot risināt ekoloģiskos jautājumus, situācija paliek aizvien sarežģītāka, jo pēc "Eurostat" datiem, Latvija ir viena no līderēm kopumā visā ES plastmasas maisiņu izmantošanā. Viens iedzīvotājs gada laikā vidēji izmanto līdz pat 280 vienreizējiem maisiņiem. Salīdzinājumam – visā ES viens iedzīvotājs gada laikā izmanto līdz 100 vienreizējo plastmasas maisiņu, bet tādā valstī kā Beļģija – skaitlis nesasniedz pat 20.
Vai skaitļi Latvijā varētu būt mazāki? Bez šaubām – jā. Būtu nepieciešama lielāka informatīvā izglītošana. Lai gan Latvijas iedzīvotāji nav īpaši ieinteresēti atteikties no plastmasas maisiņiem, bet līdzīgi kā citos gadījumos, tāpat arī šajā – izvēli var ietekmēt vairāki labi argumenti.
Pamatojumi, kāpēc būtu jāatsakās no vienreizējiem plastmasas maisiņiem, tiešām netrūkst. Un ņemot vērā, ka vienreizējo plastmasas maisiņu izmantošanas apjomi Latvijā aizvien ir lieli, ir vērts padalīties vismaz ar dažiem no tiem.
Katram no mums ir jāsaprot, ka pilnībā atteikties no plastmasas maisiņiem – nav jaunums. Bangladeša 2002. g. pilnībā aizliedza plastmasas maisiņus un to lietošanu. Vēlāk sekoja tādas valstis kā Ruanda, Kenija, Taivāna, Maķedonija, kurās izmantot vienreizējos plastmasas maisiņus ir stingri aizliegts.
No vienreizējo plastmasas maisiņu patēriņa attiecās arī Vācijā un Francijā. Savukārt Dānija plastmasas maisiņus pilnībā izstūma no tirgus, piemērojot lielus nodokļus. Šīm valstīm uzreiz pievienojās arī Kanāda, kuras valdība tieši pirms nedēļas paziņoja, ka līdz gada beigām būs aizliegts ražot un importēt vienreizējos plastmasas izstrādājumus.
Cits svarīgs faktors – skumja prognoze: acīmredzami, jo ilgāk novilcināsim šo procesu, jo vairāk problēmas iegūsim nākotnē. Piemēram, 1974. g. viens iedzīvotājs gada laikā izlietoja tikai apmēram ap 2 kilogramiem plastmasas. Savukārt šodien šis rādītājs sasniedz 40 kilogramus. Tiek prognozēts – ja izmantošana nemazināsies, šādos tempos 2050. gadā pasaulē būs jau ap 12 miljardiem metrisko tonnu plastmasas atkritumu.
Jāapzinās arī tas, ka ik sekundi pasaulē tiek izlietoti vairāk nekā 100 tūkst. vienreizējo plastmasas maisiņu. Gada laikā tiek saražoti 5 triljoni vienreizējo plastmasas maisiņu, novietojot vienu aiz otra – pasauli var apjozt pat 7 reizes.
Ko par to vēsta šie izmantošanas un ražošanas skaitļi? Vairāk plastmasas – vairāk atkritumu. Plastmasa dabiski sāk sairt tikai pēc 500 gadiem, bet pilnībā sairst tikai pēc 1000 gadiem.
Kopumā plastmasas maisiņi tiek ražoti, izmantojot naftu, dabas gāzi un citas ķīmiskās vielas. To ražošana ir toksiska apkārtējai videi.
Diemžēl mikroplastmasa ir izplatījusies teju vai visur uz mūsu planētas. Visvairāk izbrīna tas, ka zinātnieki to ir atklājuši pat Antarktīdā. Pētnieki no Jaunzēlandes ir fiksējuši mikroplastmasu izkusušajā sniegā. Tiek apgalvots, ja šādi turpināsies, plastmasas klātbūtne var ievērojami veicināt sniega izkušanu.
Ko varam darīt paši, lai vienreizējo plastmasas maisiņu patēriņš mazinātos?
Pirmkārt, jāizmanto vairākkārt izmantojamie maisiņi. Otrkārt, vienmēr uzslavējam un priecājamies par tiem uzņēmumiem, kas pieliek pūles, lai samazinātu vienreizējo plastmasas maisiņu izmantošanu – parādam savu atbalstu, biežāk izmantojot viņu pakalpojumus. Treškārt, apzināti izdarīsim savu izvēli atsakoties no plastmasas maisiņiem, kad tos mums piedāvā.
Visbeidzot, informēsim ne tikai savus tuvākos, bet visu jaunatni kopumā – kādas problēmas rodas, patērējot vienreizlietojamos maisiņus. Viņu uzskati nākotnē ietekmēs to, cik veiksmīgi risināsim ekoloģiskos jautājumus.
Īsāk sakot, kā jau visās dzīves situācijās, arī vienreizējo plastmasas maisiņu izmantošanas gadījumā viss ir iespējams un ir atkarīgs no mums pašiem. Tad kad, ja ne tagad? Vilcinoties jau var būt par vēlu.
Ja Jūsu uzņēmums meklē daudzkārt lietojamo maisiņu ražotāju, tad "Bagfactory" Jums ar prieku palīdzēs. Esam Baltijas valstīs lielākā ekoloģisko, neausto materiālu un papīra maisiņu ražotāji. Vairāk informācijas par mūsu uzņēmumu: www.bagfactory.eu
Gvids Krolis /Gvidas Krolis/, "Bagfactory" vadītājs