Ugunsgrēka naktī termometra stabiņš bija noslīdējis zem -20 grādu atzīmes. Ugunsdzēsēju centienus bremzēja apledojušā tehnika, aizsargtērpi un aizsalstošās šļūtenes, ko regulāri nācās atkausēt ar lodlampu. Centra iemītnieki, tostarp dažādu vecumu cilvēki ar fizisku invaliditāti un garīgas atpalicības problēmām, bija apjukuši un bezpalīdzīgi. Pat vairākas stundas pēc dzēšanas darbu sākuma glābēji atrada zem gultas paslēpušos centra iemītnieku.
Uzreiz pēc ugunsgrēka valsts amatpersonas izvirzīja savas teorijas – visticamāk, nelaimē vainojama neuzmanīga smēķēšana. Tiesa gan, jau drīz kļuva skaidrs, ka vainojama bija elektrosistēmas pārslodze – centrs tika paplašināts, izbūvējot nesaskaņotu mansardu, bet elektrības sistēma netika pielāgota lielākai slodzei.
Aprīlī 19 no Reģos bojāgājušajiem tika guldīti masu kapā. Tobrīd 14 no viņiem nebija atpazīti. Viena no izglābtajām aprūpes centra iemītniecēm gāja bojā slimnīcā. Līdz pat šodienai dažādos oficiālos avotos atšķiras ugunsgrēkā bojāgājušo skaits, bet saskaņā ar krimināllietas materiāliem nelaimē mira 26 cilvēki.
Amatpersonas mierina, ka kopš traģiskā ugunsgrēka drošība pansionātos un ārstniecības iestādēs ievērojami uzlabota. Savukārt desmit gadus pēc nelaimes Reģu muižai cauri izauguši koki un nekas neliecina, ka ēka kādreiz varētu tikt atjaunota.
Pansionāts "Reģi" bija izvietots muižas ēkā, kas būvēta 1890. gadā. Aprūpes centrā, kur uzturējās pirmās un otrās grupas invalīdi ar garīgās atpalicības problēmām, ugunsgrēks izcēlās naktī. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izsaukumu saņēma pulksten 1:12, un pirmie notikuma vietā ieradās Alsungas ugunsdzēsēji, kas izsauca papildspēkus un devās glābt aprūpes centra iemītniekus. Ugunsgrēka vietā strādāja VUGD ekipāžas no Alsungas, Kuldīgas, Aizputes un Ventspils.
Vēlāk VUGD ziņoja, ka kopumā uguns bija pārņēmusi 570 kvadrātmetrus.
Ugunsnelaimes laikā centra telpās atradās 88 cilvēki. Pēc traģēdijas izskanēja, ka pansionāta iemītnieki bijuši nomierinošu medikamentu iedarbībā. "Šajā pansionātā dzīvo cilvēki, kas patstāvīgi nespēj pieņemt lēmumus," toreiz atzina tā laika iekšlietu ministrs Ivars Godmanis.
Labklājības ministrijas (LM) ziņojumā par ugunsgrēku minēts, ka naktī Reģu centrālā korpusa pirmajā stāvā septiņās istabās mita 33 aprūpējamie – trīs no tiem ar pārvietošanās traucējumiem. Visi pirmā stāva iemītnieki tika izglābti. Astoņās otrā stāva istabās atradušies 30 centra iemītnieki bez pārvietošanās traucējumiem, no kuriem 16 gāja bojā. Savukārt mansarda četrās istabās dzīvojuši desmit klientu bez pārvietošanās traucējumiem. No viņiem izglābt ugunsdzēsējiem izdevās vien vienu vīrieti. No izglābtajiem pieci bija cietuši, vissmagākos apdegumus guvusī sieviete vēlāk slimnīcā mira.
Visi cietušie un bojā gājušie bija aprūpes centra klienti – pansionāta darbinieki ugunsgrēkā necieta.
Pēc ugunsnelaimes VUGD apstiprināja, ka aizdegšanās iemesls bijusi pārslodze elektroinstalācijā, bet pansionāta direktore Irēna Hartmane pauda, ka nevar izslēgt, ka ugunsgrēku izraisījis viens no pansionāta iemītniekiem – smēķētājiem, vēstīja laikraksts "Kurzemes Vārds". Arī LM savā ziņojumā, atsaucoties uz aculieciniekiem, norādīja, ka ugunsgrēks izcēlies vienā no otrā stāva istabām un pie ugunsgrēka, iespējams, vainojama smēķēšana gultā.
Uzreiz pēc traģēdijas ministrija skaidroja, ka ēkas centrālā korpusa pirmajos divos stāvos bija krāsns apkure, bet jumta izbūvē izmantoti uz sienas montējami elektriskie sildītāji. Elektroinstalācija gandrīz visā centrālajā korpusā bijusi atjaunota, savukārt mansardā jauno elektrības sistēmu ierīkojis sertificēts elektriķis. Jumta izbūvē bija ierīkota arī rezerves izeja ar lūku uz jumtu, liecināja LM, papildu norādot, ka VUGD bija veicis nepieciešamās pārbaudes. No LM ziņojuma izrietēja, ka Reģi atbilda ugunsdrošības prasībām. Turklāt neilgi pirms postošās ugunsnelaimes – 2007. gada 4. janvārī – VUGD bija pārbaudījis dūmeņu un apkures ierīču tehnisko stāvokli un uzdevis savest kārtībā atsevišķas krāsnis. Pēc direktores Hartmanes teiktā, tas esot izdarīts.
Atsaucoties uz Hartmanes un citu pansionātā strādājošo teikto, LM ziņoja, ka centra darbinieki jau pirms pirmās ugunsdzēsēju brigādes ierašanās sākuši glābt iemītniekus. LM ziņojumā met akmeņus VUGD dārziņā, norādot uz nepietiekamu glābēju skaitu, proti, Kuldīgas brigādes Alsungas posteņa pirmā ugunsdzēsēju mašīna ieradusies vien divu cilvēku sastāvā.
LM toreiz norādīja, ka VUGD bija automātiski jāizsūta lielāks apakšvienību skaits, savukārt viena cilvēka atrašana tikai pēc vairākām stundām zem gultas liecina par nespēju savlaicīgi un kvalitatīvi veikt glābšanas darbus. LM apgalvoja, ka VUGD nebija atbilstoša cilvēkresursu un tehniskā nodrošinājuma, tāpēc netika nodrošināta savlaicīga klientu glābšana, īpaši no augstāko stāvu istabām.
Iekšlietu ministrija (IeM) gan savā ziņojumā šos pārmetumus noraidīja, uzsverot, ka pirmā brigāde ugunsgrēka vietā ieradusies deviņu minūšu laikā. Ugunsdzēsēji evakuēja 54 cilvēkus, bet izglāba deviņus cilvēkus.
Kopumā ugunsgrēku dzēsušas septiņas autocisternas, 25 ugunsdzēsēji un pieci virsnieki. Ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbos tika iesaistīts arī personāls no brīvajām maiņām.
Ugunsdzēsēji nenoliedza, ka cīņu ar liesmām apgrūtināja zemā gaisa temperatūra – ap mīnus 23 grādiem pēc Celsija. Bargā ziema parūpējās par to, ka ugunsdzēsējiem aizsala šļūteņu līnijas, dalītāji un stobri, kuri nepārtraukti tika atkausēti ar lodlampu palīdzību. Zemā temperatūra ietekmēja VUGD personāla darbību, jo sasala ugunsdzēsēju aizsargtērpi, ekipējums un uzstādītās izbīdāmās kāpnes, kuru virves un mehānismi apledoja, līdz ar to padarot neiespējamu to pārvietošanu.
Arī sabrukušais metāla jumta segums apgrūtināja liesmu dzēšanu. Pārseguma sabrukšanas riska dēļ ugunsdzēsēji nav varējuši to demontēt.
Teju uzreiz pēc ugunsgrēka IeM ziņojumā norādīja, ka VUGD darbinieki rīkojušies atbilstoši normatīvajos aktos un instrukcijās noteiktajam. 2007. gada maijā ministrija informēja, ka speciāli izveidotā komisija pārbaudē par ugunsgrēku Reģos nav konstatējusi nekādus pārkāpumus IeM pakļautībā esošo dienestu darbā.
Pēc ugunsnelaimes Valsts policija sāka kriminālprocesu. Savukārt pāris dienas pēc tās – 26. februārī – Ministru kabineta sēdē ministri dalījās gan ar savām domām gan par ugunsgrēka iemesliem, gan par "tālāko dzīvi". Tā brīža labklājības ministre Dagnija Staķe saviem kolēģiem klāstīja, ka ugunsgrēks sācies otrā stāva istabā un tā iemesls, viņasprāt, bijusi smēķēšana gultā.
Tālākas diskusijas lielākoties bija saistītas ar šī ienaidnieka apkarošanu. Toreizējais valdības vadītājs Aigars Kalvītis pauda viedokli, ka nepieciešams izdot rīkojumu aizliegt smēķēt visās ārstniecības iestādēs. Staķes nostāja gan nebija tik kategoriska, tomēr viņa piekrita, ka pansionātos nevajadzētu pieļaut smēķēšanu. Savukārt tā brīža kultūras ministrei Helēnai Demakovai un īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam bija ideja, kā cīnīties ar šo likstu. Pirmā aicināja sākt visaptverošu kampaņu pret smēķēšanu medicīnas iestādēs, bet otrais izteica pieņēmumu, ka, iespējams, jāpalielina sodus par smēķēšanu neatļautās vietās ārstniecības iestādēs. Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis gan nebija tik viennozīmīgi pārliecināts par ugunsgrēka iemesliem un skaidroja, ka atbildīgie dienesti pārbauda divas versijas par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem – elektroinstalācija bojājumus un smēķēšanu.
Vaicāta par iemesliem, sociālā centra vadītāja Hartmane toreiz apšaubīja, ka ugunsgrēks izcēlies apkures problēmu dēļ, skaidrojot, ka krāsnis kurinātas pa dienu un ugunsgrēka izcelšanās laikā nav bijušas karstas, bet sildītāji nav varējuši aizdegties. Februāra izskaņā LM par notikušo sāka dienesta pārbaudi un uz tās laiku atstādināja Hartmani no amata pienākumu pildīšanas.
Vēlāk LM izveidota komisija konstatēja, ka aprūpes centrā noritēja būvniecība, kas nebija saskaņota ar LM vai tās pakļautībā esošajām iestādēm, līdz ar to pārkāpti būvnormatīvi. Būvdarbu dēļ aprūpes centra darbinieki nespētu ugunsgrēka gadījumā rīkoties pēc izstrādātā plāna, secināja komisija. Tie nebija vienīgie pārkāpumi no centra direktores puses – pansionātā nebija izstrādāts racionāls personāla izvietojuma plāns, bet Hartmane līdz pat ugunsgrēkam nebija novērsusi gadu iepriekš – 2006. gada oktobrī – pārbaudē konstatētos trūkumus. Šī pārbaudes lieta vēl nebija noslēgta. Tāpat tika secināts, ka Hartmane ir pārkāpusi Valsts pārvaldes likumu un vairākus normatīvos aktus, tāpēc zaudējusi darba devēja uzticību.
Savukārt Valsts darba inspekcijas pārbaudes rezultāti liecināja, ka pansionātā pieļauti pārkāpumi darbinieku nodarbināšanā, darba laika uzskaitē, darba samaksas jautājumos un darba līgumu uzskaitē.
Maija vidū policija bija pabeigusi savu izmeklēšanu un secinājusi, ka ugunsgrēks izcēlies ēkas bēniņos īssavienojuma dēļ. Neilgi pēc tam Hartmane savu amatu zaudēja. Nozares ministrija bija pieņēmusi viņas skaidrojumus par konstatētajiem pārkāpumiem un secinājusi, ka tajos nav neviena direktori attaisnojoša argumenta. Staķe toreiz uzsvēra, ka Hartmane, nesaskaņojot to ar LM, organizējusi būvniecību ēkas mansardā, tāpat darbinieku līgumos atklājies, ka direktore nodarbinājusi cilvēkus darbos, kurus viņi nekad nav strādājuši. Ugunsdrošības apmācības veiktas formāli, jo centra darbinieki nespēja reālajā dzīvē rīkoties ar ugunsdzēšamajiem aparātiem, 2007. gada maijā atklāja Staķe.
No darba atbrīvotā Hartmane kļuva par uzņēmējam un miljonāram Valentīnam Kokalim piederošās Kuldīgas viesnīcas "Metropole" direktori. Kokalis 2011. gadā izsolē no "Valsts nekustamajiem īpašumiem" iegādājās arī ugunsgrēkā cietušo Reģu muižu, tolaik vēstīja mediji.
Tomēr vēl pirms kādas konkrētas personas saukšanas pie atbildības izskanēja informācija, ka kriminālprocesu izbeigs. Toreiz Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurore skaidroja, ka procesu izbeigs, jo nav noskaidrota neviena persona, kas būtu saucama pie kriminālatbildības. Procesu neizbeidza, jo iejaucās virsprokurors, kurš tā vietā pieņēma lēmumu par prokurora nomaiņu, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku un objektīvāku pirmstiesas izmeklēšanu.
Teju gadu pēc ugunsgrēka, 2008. gada 11. februārī, Hartmanei uzrādīja apsūdzību par amatpersonas pienākumu nepildīšanu un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu. Prokuratūra norādīja, ka Hartmane organizējusi pansionāta bēniņu stāva pārbūvi par pansionāta telpām, izbūvējot tajos sešas istabiņas iestādes klientiem. Pārbūves laikā netika nodrošināta elektrodrošības un ugunsdrošības prasībām atbilstošas elektroinstalācijas izveide, nav pabeigti remontdarbi, taču istabiņās jau izvietoti klienti, par uzrādīto apsūdzību toreiz ziņoja prokuratūra.
Apsūdzībā tika norādīts, ka jaunajās istabiņās uzstādīto elektrosildītāju kopējās jaudas dēļ elektroinstalācija pārslogota un regulāri nostrādājuši drošinātāji. Lai tas nenotiktu, Hartmane pieļāvusi jaudīgāku drošinātāju nomaiņu, kas novedis pie elektrības vadu sakaršanas, kas, kā norādīja ekspertīzes slēdziens, 2007. gada 23. februārī izraisīja īssavienojumu un pēc tam – ugunsgrēku.
2008. gada vasarā prokuratūra lietu nodeva tiesai. Krimināllietā apsūdzība bija uzrādīta ne tikai Hartmanei, bet arī bijušajam aprūpes centra darbiniekam Andim Sīlim, kurš Reģos bija atbildīgs par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.
No abiem tiesa lēma solidāri piedzīt 1500 latu un 1000 latu morālo kaitējumu par labu trim personām, kuru radinieki gāja bojā traģiskajā ugunsgrēkā, par labu LM – 66 669 latus, bet SIA "Lattelecom" – 237 latus. Pirmās instances tiesas spriedums tika pārsūdzēts un lieta nonāca Kurzemes apgabaltiesā. Apelācijas instances tiesa par gadu saīsināja nosacīto cietumsodu, piespriežot nosacītu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, bet Kuldīgas rajona tiesas spriedumu pārējā daļā atstāja negrozītu.
Apsūdzēto advokāti par apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzības, bet 2010. gada 22. janvārī Augstākās tiesa atteicās pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu, tāpēc apgabaltiesas spriedums ar to dienu stājās spēkā.
Pēc traģēdijas VUGD toreizējais vadītājs Ainars Pencis Saeimā sacīja, ka ugunsdrošības stāvoklis slimnīcās, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs bija bēdīgs. Tautas kalpiem VUGD priekšnieks darīja zināmu, ka 2007. gada janvārī VUGD apsekoja 92 slimnīcas, 132 sociālās aprūpes un 1743 izglītības iestādes, un rezultāti liecinājuši, ka automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas nav izbūvētas vai nedarbojas 48% slimnīcu, 39% sociālās aprūpes centru un 74% izglītības iestāžu. Pārbaudē dienesta speciālisti arī secināja, ka evakuācijas ceļi un izejas neatbilda normatīvo aktu prasībām 17% slimnīcu un izglītības iestāžu, kā arī 19% sociālās aprūpes iestāžu. Par ugunsdrošību atbildīgie darbinieki nebija apmācīti 41% slimnīcu, 28% sociālās aprūpes iestāžu un 48% izglītības iestāžu.
Uz jautājumu par to, kas desmit gados mainījies ugunsdrošības jomā sociālās aprūpes iestādēs, dienesta šī brīža priekšnieks Oskars Āboliņš portālam "Delfi" norādīja, ka "Reģu" traģēdija nenoliedzami bija viens no traģiskākajiem ugunsgrēkiem, kas atklāja to, cik reizēm neaizsargāti no dažādām nelaimēm ir sociālo aprūpes centru iemītnieki.
Pēc šī ugunsgrēka VUGD īpašu uzmanību pievērsis sociālajiem aprūpes centriem un rehabilitācijas iestādēm – veiktas visu šo iestāžu ugunsdrošības pārbaudes, īpašu uzmanību pievēršot automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu atbilstībai un personāla zināšanu kontrolei par to, kā rīkoties, ja ir nostrādājusi šī sistēma. VUGD skaidro, ka pastiprināta uzmanība tieši uguns detektoru sistēmām tika pievērsta, jo, izceļoties ugunsgrēkam, laiks ir būtisks faktors – jo ātrāk nelaime pamanīta, jo lielāka iespēja izglābt cilvēkus un pasargāt materiālās vērtības no sadegšanas.
VUGD ir pārliecināts, ka patlaban apmēram 95% no visiem sociālās aprūpes centriem parūpējušies par ugunsdrošību un ierīkojuši automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizāciju, kā arī personāls ir apmācīts, kā rīkoties nostrādājot šai sistēmai.
"2016. gada 1. septembrī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumi, kas ir būtisks solis pretī tam, lai būtiski uzlabotu ugunsdrošību un padarītu to atbilstošu mūsdienu prasībām. VUGD ugunsdrošības inspektoru darbs nav apstājies arī šobrīd – lai jau sākumpunktā novērstu traģisku ugunsnelaimju izcelšanās iespējamību, regulāri tiek veiktas publisko ēku ugunsdrošības pārbaudes, identificētas nepilnības un uzdots ēku īpašniekiem tās novērst," tā Āboliņš. Par jaunajiem Ugunsdrošības noteikumiem portālam "Delfi" atgādina arī LM. Ministrijas sociālo pakalpojumu departamentā norāda, ka tā savās vadlīnijās ne vien valsts sociālās aprūpes centru (VSAC), bet arī citām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām klientu drošības nodrošināšanai, ir īpaši lūgusi aktualizēt Ugunsdrošības pasākumu plānus un nodrošināt to preventīvos pasākumus.
Atbildot par paveikto kopš Reģu ugunsnelaimes, ministrijā pastāstīja, ka pēc ugunsgrēka uzreiz aktualizēts jautājums par sociālās aprūpes centru ugunsdrošības pasākumu nodrošināšanu. Līdz 2010. gada 1. janvārim LM pakļautībā bija 33 centri. Tie tika reorganizēti un pārveidoti par esošo piecu VSAC filiālēm.
LM ugunsdrošības jautājumam sociālajās iestādēs pieķērās gan politiskā, gan praktiskā līmenī – iesniedzot valdībā plānus par ugunsdrošības uzlabošanu, gan kopumā centru darbības sakārtošanu. Atsevišķi ugunsdrošības pasākumi tika paredzēti arī valdības apstiprinātā programmā par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstību personām ar garīga rakstura traucējumiem un pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai.
Praktiskās darbības plaknē kopš 2007. gada ugunsdrošības nodrošināšana, tāpat kā klientu drošība, ir definēta kā prioritāte, skaidroja ministrijā, piemetinot, ka par piešķirto valsts budžeta finansējumu ik gadu tiek veikti pasākumi VSAC ēku un infrastruktūras sakārtošanai, tostarp ugunsdrošības prasību izpildei. Vienlaikus gan infrastruktūras sakārtošanai, gan citiem pasākumiem, piemēram, higiēnas prasību un vides pieejamības nodrošināšanai, piešķirts arī papildu finansējums.
Savukārt 2012. gadā LM strādājusi, lai primāri nodrošinātu VSAC ēku un telpu sakārtošanu no ēku ekspluatācijas drošības viedokļa, kā arī veikti remontdarbi klientu dzīves apstākļu uzlabošanai, higiēnas prasību izpildes nodrošināšanai, vides pieejamības uzlabošanai, infrastruktūras sakārtošanai.
Arī turpmāk, plānojot VSAC izdevumus, ugunsdrošība ir definēta kā prioritāte, norādīja ministrijā.
Kā portālam "Delfi" teic Alsungas novada domes izpilddirektors Voldemārs Dunajevs, kopš ugunsgrēka Reģu muižā nekādi būvdarbi nav notikuši. No ēkas atlikusi gandrīz tikai fasāde, bet tās iekšienē aug koki. Kā liecina arhīva materiāli, 2011. gadā ēku iegādājās uzņēmējs Kokalis, kurš vēlējās muižā ierīkot viesnīcu. Zemesgrāmatā šis darījums gan nav reģistrēts un māja aizvien pieder valstij.