VAS "Latvijas dzelzceļš" bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis piektdien, 29. novembrī, tiesā nolasīja savas rakstiski sagatavotās liecības, noliedzot vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, proti, kukuļa pieņemšanā lielā apmērā no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska. Magonis apgalvoja, ka 500 000 eiro no Osinovska saņēmis kā atlīdzību par Igaunijas uzņēmēja interešu privātu lobēšanu "Krievijas dzelzceļam".
Magonis tiesā liecināja, ka uz apsūdzībā norādīto laika periodu ieņēmis "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja un prezidenta amatu. Osinovski kopumā pazīst aptuveni 10 gadus. Savstarpējās attiecības bijušas lietišķas.
2014. gadā un 2015. gadā Magonis ar Osinovski esot ticies samērā regulāri, aptuveni reizi mēnesī. Pārsvarā tikšanās vieta bijusi Magoņa darba vieta "Latvijas dzelceļā", bet dažreiz viņš bija atbraucis arī uz mājām Kličos, kas atrodas Drabešu pagastā, Amatas novadā.
Visas tikšanās bijušas saistībā ar biznesu, Osinovskis lobējis "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" (DLRR) intereses.
Magonis tiesā liecināja, ka rūpnīca ir nozīmīgs uzņēmums Latvijā, tāpēc viņš palīdzējis Osinovskim atrast kontaktus un uzturēt biznesa attiecības Latvijā, kā arī ārvalstīs. Palīdzējis arī sarunāt tikšanos ar Latvijas satiksmes ministru par ideju būvēt pasažieru vilcienus rūpnīcā.
Osinovskis gājis pie Magoņa pēc palīdzības no DLRR bijis pasūtījumu trūkums. Magonis Osinovskim palīdzējis sarunu vešanā ar "Krievijas dzelzceļu" jautājumā par pasūtījumiem, sarunās bijuši iesaistīti arī tā brīža "Krievijas dzelzceļu" vadītājs Vladimirs Jakuņins un Vladimirs Morozovs. Abi Magonim esot personīgi pazīstami.
Savukārt ar "Latvijas dzelzceļa" iepirkumiem Osinovskim palīdzējis Magonis neesot, lai arī Osinovskis nācis gan pie viņa, gan pie toreizējā satiksmes ministra sūdzēties, ka zaudējis "Latvijas dzelzceļa" iepirkumā kādam Ukrainas uzņēmumam, bet cenas starpība bijusi pavisam niecīga. Līdz ar to detaļas iepirktas no Ukrainas uzņēmuma nevis Latvijā strādājošās rūpnīcas. Magonis gan norādīja, ka neko mainīt tajā nav iespējams. Tā arī bijusi vienīgā reize, kad desmit gadu pazīšanās laikā Osinovskis griezies pie Magoņa kāda iepirkuma sakarā.
Magonis nepiekrita, ka būtu vienojies ar Osinovski par 800 000 eiro nodošanu Magonim, lai tiktu izrādīta labvēlīga attieksme un palīdzība uzņēmumam "Skinest Rail" iepirkumā par lokomotīvju iegādi. Tāpat viņš neesot vienojies ar Osinovski, ka par katru lokomotīvi saņems 200 000 eiro.
Bijušais "Latvijas dzelzceļa" vadītājs uzsvēra, ka šāda vienošanās nav bijusi ne apsūdzībā minētajā laikā, ne jebkurā citā laikā. Magonis uzsvēra, ka nekad nav solījis pieņemt ne Osinovskim, ne "Skinest Rail" uzņēmumam labvēlīgus lēmums – ne par samaksu, ne vispār.
Magonis liecināja, ka 2015. gada 16. jūnijā kā "Latvijas dzelzceļa" prezidents vadījis Investīciju komitejas sēdi, kopā ar pārējiem locekļiem pēc "LDz Ritošā servisa sastāvs" uzņēmuma ziņojuma uzklausīšanas pieņemts vienbalsīgs lēmums par lokomotīvju iegādi no "Skinest Rail".
Jautājumu savā sēdē izskatījusi arī "Latvijas dzelzceļa" Finanšu komiteja un atbalstījusi šo lēmumu. Nekādas diskusijas lēmumu pieņemšanā nav radušās un tā bijusi objektīvi nepieciešama. To apstiprinājuši arī liecinieki ar savām liecībām tiesā, uzsvēra Magonis.
Viņš uzsvēra, ka interesi par lokomotīvju iegādi nav izrādījis un nav ietekmējis nevienu, kas piedalījās iepirkuma procesā. Lēmumus viņš atbalstījis. Arī šobrīd viņa pārliecība ir, ka lokomotīvju iegāde ir ekonomiski stratēģisks pirkums. Atlīdzību prasījis viņš neesot un noraidot apgalvojumu, ka būtu iesaistījies, jo apsolīta prettiesiska atlīdzība, norādīja Magonis, papildinot, ka uzņēmums uzvarējis bez jebkāda viņa atbalsta.
Magonis uzsvēra, ka viņa vienīgā saistība ar konkrēto iepirkumu bijusi dalība divu lēmumu pieņemšanā, taču viņš nav varējis ietekmēt ne procedūru, ne rezultātu. Visi septiņi komisijas locekļi atbalstījuši lēmumu, un arī, ja viņš nebūtu piedalījies vai balsotu pret, lēmums tāpat būtu pieņemts.
2015. gada 15. jūlijā Osinovskis bija atbraucis pie Magoņa viņa dzīvesvietā Drabešu pagastā. Osinovskis bija atbraucis, lai nodotu Magonim saraksti starp "Krievijas dzelzceļu" un DLRR. Saņemto saraksti Magonim bija jānodod Jakuņinam – tā brīža "Krievijas dzelzceļa" prezidentam. Pārrunāta arī DLRR biznesa kontaktu uzlabošana. Saruna notikusi ārpus mājas pie nojumes. Osinovskis zinājis, ka Magonim ir labas attiecības ar Krievijas un Kazahstānas dzelzceļu kompāniju augstākajām amatpersonām.
No Osinovska Magonim bijis zināms, ka "Krievijas dzelzceļš" sācis atteikties no DLRR pakalpojumiem. Osinovskis Magonim lūdzis privātā kārtā lobēt "Krievijas dzelzceļam" Osinovska intereses, ko Magonis arī, iespēju robežās, esot centies darīt. Magonis norādīja, ka jau iepriekš palīdzējis Osinovskim dabūt "Krievijas dzelzceļa" pasūtījumu. Arī šoreiz Osinovskis centies nodrošināt Magoņa atbalstu viņa interešu lobēšanai Krievijas kompānijā.
Par savu palīdzību atlīdzību Magonis neesot prasījis un arī neesot to saņēmis. Savukārt 2015. gada pirmajā pusē Osinovskis esot piedāvājis Magonim samaksu par privāto palīdzību. Precīzs laiks un vieta, kur notikusi šī sauna, nav palicis Magoņa atmiņā. Sākumā arī nekāda precīza summa neesot nosaukta. Runa bijusi tikai par to, ka Osinovskis ir gatavs maksāt. Jau vēlāk viņš piedāvājis par Magoņa "privātajiem lobēšanas pakalpojumiem" samaksāt 800 000 eiro. "Man nebija iebildumu, ka mans privātais darbs tā tiek novērtēts," sacīja Magonis, piebilstot, ka tobrīd nebija domājis, kā pēc tam deklarēt un nomaksāt nodokļus, bet zinājis, ka agrāk vai vēlāk par to būs jādomā.
Magonis arī uzsvēra, ka Osinovskim nav nedz teicis, nedz licis noprast, ka ar šo naudu varētu dalīties ar kādām amatpersonām Krievijā. "Nekad netiku minējis, ka esmu plānojis šīm amatpersonām vest un nodot naudu," teica Magonis.
Samaksāt Osinovskis solījis, tiklīdz tiks pie brīviem finanšu līdzekļiem attiecīgajā apmērā. Iepriekšējās sarunās summa nav tikusi saistīta ar lokomotīvju iepirkumiem, bet noprotams, ka tā būs no privātiem finanšu līdzekļiem.
Neilgi pirms 15. jūlija tikšanās vai arī šīs tikšanas laikā Magonim radusies sajūta vai nojausma, ka Osinovskis grib samazināt piedāvātās atlīdzības summu, piesaistot to lokomotīvju iepirkumam, kurš, kā skaidrojis Osinovskis, bijis neizdevīgs darījums un ienākumus no tā viņš nav guvis. Tad bijusi saruna, ka Osinovskis gatavs maksāt 500 000 eiro iepriekš runāto 800 000 eiro vietā. Arī attiecībā par jauno summu Magonis norādīja, ka viņš neplānoja ar šo naudu dalīties, vai nodot naudu kādam citam.
Tāpat Magonis uzsvēra, ka pēc lietas materiālu saņemšanas ir iepazinies ar sarunas ierakstu, un var apgalvot, ka šis ieraksts nesatur viņa un Osinovska sarunas pilnā apmērā.
Vēlāk Magonis saticies ar Jakuņinu un nodevis viņam no Osinovska saņemtos dokumentus – saraksti starp DLRR un "Krievijas dzelzceļu" – un lūdzis iedziļināties, kā arī sniegt DLRR atbalstu, jo tas ir arī Jakuņina interesēs.
Jakuņins uzklausījis Magoni, pieņēmis dokumentus un nodevis tālāk saviem kolēģiem. 2015. gada jūlija beigās vai augustā Magonis sazinājies ar Osinovski, lai uzzinātu, vai ir ziņas no "Krievijas dzelzceļa".
Osinovskis atbildējis noliedzoši, līdz ar to secināts, ka līdzšinējie centieni nav devuši pozitīvu rezultātu. Magonis pieņēmis, ka Jakuņins ir pietiekoši noslogots, tāpēc solījis jautājumus pārrunāt arī Jakuņina tā brīža vietnieku Morozovu. Arī Morozovs Magonim esot personīgi labi pazīstams.
Solījumu Magonis izpildījis Maskavā privātu vakariņu laikā, kur norādījis uz iespējamo "Krievijas dzelzceļam" izdevīgo sadarbību ar DLRR, kā arī nodevis tos pašus dokumentus, ko Jakuņinam.
Arī Morozovs uz lūgumu reaģējis pozitīvi un solījis risināt jautājumu tālāk. Magonis uzsvēra, ka nav izmantojis savu amatpersonas stāvokli, bet gan privātās un draudzīgās attiecības ar Jakuņinu un Morozovu.
Runājot par savām attiecībām ar Jakuņinu un Morozovu, Magonis uzsvēra, ka viņiem ir labas un draudzīgas attiecības, tāpat viņš ir pazīstams ar abu sievām, kā arī viņa paša sieva Anastasija Magone pazīst abu sievas un Jakuņinu. Magonis norādīja, ka viņa sieva Jaukuņinu pazinusi vēl pirms satikšanās ar viņu, kā arī uzsvēra, ka viņa sieva nav Jakuņina radiniece, lai arī daudzi tā uzskata.
Viņa attiecības ar Jakuņinu esot ne tikai koleģiālas, bet viņš ir arī labs līderis, erudīts cilvēks, lielisks orators un uzreiz ieguvis simpātijas, tiesā liecināja Magonis. Magonis arī sacīja, ka aicināts uzstāties dažādās dzelzceļnieku sanāksmēs. Magonis uzsvēra, ka, lai rastos draudzīgās attiecības, nepietika tikai ar to, ka viņš bijis "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs. Attiecības ar Jakuņinu veidojušās vairāk balstoties uz privātām attiecībām un kopīgām personības iezīmēm. Ar Morozovu arī bijis pazīstams vairākus gadus pirms kļuvis par "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētāju.
Kopā ar Jakuņinu apmeklējis sporta pasākumus, bet ar Morozovu neformālas draudzīgas tikšanās bijušas vēl pat biežāk – aptuveni četras piecas reizes gadā. Protams, bijušas arī formālas tikšanās, norādīja Magonis, piebilstot, ka bieži nokārtojis oficiālas tikšanās ātrāk un vienkāršāk nekā tas būtu, izmantojot oficiālos kanālus.
No Magoņa teiktā izriet, ka nevienam neesot pret to bijuši kādi iebildumi. Iebildumi neesot bijuši arī ministriem. 2014. gadā Magonis aktīvi iestājies pret Jakuņina iekļaušanu sankciju sarakstā, norādot, ka šāds lēmums būtu nepareizs. Jakuņins sarakstā netika iekļauts, un Magonis pieļāva, ka tas, iespējams, vairojis labvēlīgu attieksmi pret viņu.
No Magoņa teiktā izriet, ka viņam ar Jakuņinu un Morovovu joprojām ir draudzīgās attiecības.
Runājot par naudas nodošanas dienu, Magonis liecināja, ka 2015. gada 6. augustā ceļa malā ticies ar Osinovski un saņēmis no viņa maisiņu ar naudu, kurā bija jābūt solītajiem 500 000 eiro. Savu rīcību abi neesot slēpuši, jo nav darījuši neko noziedzīgu, uzsvēra Magonis. Automašīnas stāvējušas ceļmalā. Aiz viņiem apstājusies automašīna ar aptumšotiem stikliem, taču viņi to ignorējuši.
Saņemto naudu Magonis ielicis automašīnas bagāžniekā. Naudas nodošanas laikā Magonis arī atstāstījis tikšanās ar Morozovu gaitu, bet tikšanās laikā uz šosejas lokomotīvju iepirkums nav ticis pieminēts. Automašīnas šoferis tajā brīdī bija iegājis mežā, bet pēc tam Magonis lūdzis viņam sakārtot bagāžniekā esošās mantas, jo ievērojis, ka brauciena laikā tās sagāzušās. Magonis neesot bažījies, ka šoferis redzēs maisiņu ar naudu, jo viņš esot uzskatījis to par likumīgu, turklāt viņam no šofera nekas neesot bijis slēpjams. Aizturēšanas laikā KNAB darbinieki izņēmuši 499 500 eiro.
Savu vainu noziedzīgajā nodarījumā Magonis neatzina un lūdza tiesu viņu attaisnot.
Saskaņā ar apsūdzību 2015. gada vasarā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu –vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest Rail". Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Kā liecina tiesas rīcībā esošie lietas materiāli, 2014. gada augustā ar Osinovski saistītā "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) uzņēmumam "LDz Cargo" un "LDz ritošā sastāva serviss" bija nosūtījusi vēstuli ar savu piedāvājumu par septiņu lokomotīvju piegādi.
Tiesas sēdē 6. aprīlī "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas" (DLRR) valdes locekle Natālija Petrova liecināja, ka DLRR 2014. gadā lūdza Magoņa palīdzību noslēgt sadarbības līgumu ar ''Krievijas dzelzceļu'' (RŽD). Viņa skaidroja, ka 2014. un 2015. gadā DLRR finansiālā situācija bija "slikta līdz ļoti slikta", jo RŽD, ar kuru kopš PSRS laikiem DLRR bija slēdzis sadarbības līgumus par lokomotīvju remontdarbiem, atteicās noslēgt jaunu līgumu. Petrova norādīja, ka uzņēmums noslēdza 2014. gadu ar aptuveni 1,3 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.
Viņa gan norādīja, ka līgums tāpat netika noslēgts un DLRR attiecības ar RŽD strauji pasliktinājās 2015. gadā, pēc Magoņa aresta.
Jau vēstīts, ka 26. martā sēdē bijusī "LDz ritošā sastāva serviss" (RSS) priekšsēdētāja Svetlana Berga liecināja, ka lokomotīvju iegāde atbildusi visām LDz koncerna interesēm, jo tas bijis ekonomiski izdevīgi visiem koncerna dalībniekiem.
Savukārt 19. marta tiesas sēdē bijušais "LDz Cargo" vadītājs Guntis Mačs liecināja, ka Magonis nav ietekmējis "LDz Cargo" vadību par konkrētu vilcienu nomu. Mačam nekas neesot zināms par Magoņa iespējamo ietekmi uz LDz investīciju padomi un LDz prezidentu padomi, bez kuru lēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" nemaz nevarētu no "Skinest Rail" iegādāties lokomotīves, ko piedāvāts nomāt pārvadātājam "LDz Cargo" un citiem pārvadātājiem Latvijā un ārpus Latvijas.
Kādreizējais LDz vadītājs Magonis no darba tika atbrīvots pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņu aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu. Rīgas rajona tiesa 2015. gada 8. augustā Magonim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk tiesa viņu nolēma atbrīvot pret 400 000 eiro lielu drošības naudu.
Žurnāls "Ir" iepriekš vēstīja, ka apsūdzībā neprecizētā laikā no 2014. gada beigām līdz 2015. gada sākumam abi uzņēmēji vienojušies par 800 000 eiro lielu kukuli, lai Magonis atbalstītu lokomotīvju iepirkšanu, kā arī noorganizētu Osinovskim piederošās "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvju tikšanos ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" vadītāju Vladimiru Jakuņinu, skaidrots apsūdzībā.
Daugavpils rūpnīca 2014. gadā bija nosūtījusi vēstuli LDz "Ritošā sastāva serviss" un "LDz Cargo", piedāvājot septiņas lietotas "2TE116" sērijas dīzeļlokomotīves, taču šis piedāvājums ticis noraidīts. Aptuveni ap to pašu laiku 2014. gadā "Skinest Rail" bija iegādājusies četras tāda paša tipa dīzeļlokomotīves, kurām bija nepieciešams kapitālais remonts. Savukārt 2015. gada sākumā "LDz Cargo" tomēr nolēma, ka viņiem ir nepieciešamas četras "2TE116" tipa dīzeļlokomotīves un izsludināja iepirkumu, kuram pieteicās tikai "Skinest Rail", taču uzņēmuma piedāvātās lokomotīves neatbilda tehniskajām prasībām. Sarunu rezultātā tika panākta vienošanās, ka uzņēmums tās izremontēs un samazinās to cenu, norādīts apsūdzībā.
Pēc līguma parakstīšanas Osinovskis ieradās pie Magoņa, lūdzot samazināt kukuļa summu. Abi vienojās par pusmiljonu eiro, rakstīja "Ir".