Abiem Godmaņa avārijā iesaistītajiem šoferiem tiesa piespriež nosacītu brīvības atņemšanu
Foto: DELFI

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu abiem šoferiem, kuri tika apsūdzēti par 2008.gada vasarā Rīgas centrā notikušo ceļu satiksmes negadījumu, kurā cieta toreizējais Ministru prezidents, tagadējais Eiropas Savienības Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētāja palīgs Jānis Jaksons, gan toreizējais Godmaņa šoferis Aigars Čaunāns, gan maršruta taksometra vadītājs Dzintars Sproģis atzīti par vainīgiem un sodīti ar nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, paredzot tikpat ilgu pārbaudes laiku.

Pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 24.aprīlī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā, piebilda Jaksons.

Kā ziņots, minēto krimināllietu Centra rajona tiesa izskatīja aiz slēgtām durvīm.

Čaunāns un Sproģis tika apsūdzēti pēc Krimināllikuma 260.panta 2.daļas - par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums, aģentūru LETA iepriekš informēja toreizējais Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks.

Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, par cietušajiem šajā lietā atzīts Godmanis un viņa toreizējais biroja vadītājs, tagadējais Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs.

Kā ziņots, Godmanis 2008.gada 18.jūnijā avārijā Rīgas centrā guva galvas traumu - deniņu kaula plīsumu un galvas smadzeņu satricinājumu.

Pēc avārijas no aculieciniekiem tika saņemtas pretrunīgas ziņas par to, vai premjera auto negadījuma brīdī bija ieslēgtas bākugunis un skaņas signāls, taču dienesta pārbaudē secināts, ka šīs ierīces esot bijušas ieslēgtas. Pēc negadījuma tomēr tika mainīta premjera konvojēšanas kārtība, un pirms Ministru prezidenta auto tagad brauc trafarēta policijas automašīna ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu.

Toreizējais Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Vasks aģentūrai LETA pastāstīja, ka abi apsūdzētie sadarbojušies ar prokuroru, līdz ar to nav bijusi nepieciešamība viņiem piemērot kādu drošības līdzekli. Apsūdzības viņiem tika uzrādītas 2008.gada decembrī.

Pirms tam tika veiktas vairākas ekspertīzes, tostarp autotehniskā ekspertīze.

Kā LETA jau ziņoja, 2008.gada jūlija vidū pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) Galvenā inspekcijas veiktas dienesta pārbaudes par šo negadījumu tika nolemts, ka Drošības policijas (DP) amatpersonas, kas apsargāja Godmani dienā, kad premjera auto iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, nav tiesiska pamata saukt pie disciplinārās atbildības.

Pārbaudē tika konstatēts, ka miesassargi, pavadot premjeru un eskortējot viņa transportlīdzekli no Ministru kabineta ēkas uz Rīgas pili, dienesta pienākumus pildījuši atbilstoši amata aprakstiem, kā arī ievērojot normatīvos aktus, kas regulē aizsargājamo amatpersonu fiziskās neaizskaramības nodrošināšanu un pavadīšanu.

Dienesta pārbaudē konstatēts, ka premjeru pavadījušai automašīnai "Toyota Land Cruiser" un premjera auto "Audi A8L" bija operatīvā transportlīdzekļa statuss, un abi spēkrati bija aprīkoti ar bākugunīm, speciālo skaņas signālu, kā arī ar speciālām ierīcēm, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis tiek izmantots ar iedegtu bākuguni, ieslēgtu skaņas signālu, un kāds bijis tā braukšanas ātrums.

Ierīču izdrukas liecinot, ka 2008.gada 18.jūlijā Tērbatas, Merķeļa ielas, Brīvības un Kalpaka bulvāra krustojuma šķērsošanas brīdī abām automašīnām esot bijušas ieslēgtas bākugunis un speciālie skaņas signāli. Tāpat ierīces fiksējušas, ka abu transportlīdzekļu maksimālais ātrums krustojuma šķērsošanas brīdī bijis 24 kilometri stundā.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības, taču tiem jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Līdz ar to abu premjera eskorta automašīnu šoferiem, ieslēdzot bākugunis un skaņas signālu, bija tiesības neievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības.

Dienesta pārbaudes gaitā netika vērtēta premjera automašīnas vadītāja iespējamā atbildība par avārijas izraisīšanu, jo šis jautājums tiks izskatīts krimināllietas ietvaros. Tiesai būs jāizvērtē automašīnas vadītāja rīcība un jānoskaidro, vai viņš izdarīja visu iespējamo, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība.

Pamatojoties uz dienesta pārbaudes rezultātiem, DP priekšniekam Jānim Reinikam tika uzdots, izanalizējot notikušā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un cēloņus, veikt pasākumus, lai pilnveidotu valsts augstākās amatpersonas apsargājošo drošībnieku profesionālo apmācību.

Tāpat DP kopīgi ar Valsts policiju tika uzdots veikt pasākumus, lai nodrošinātu premjera transportlīdzekļa eskortu ar otru pavadošo transportlīdzekli, un sadarbībā ar IeM sakārtot normatīvo regulējumu Ministru prezidenta pavadīšanas jomā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form