Tiesas sēdē, kurā par spiegošanu Krievijas labā tiek tiesāts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, otrdien, 14. jūnijā, tika uzklausīti trīs liecinieki – augsta ranga policijas darbinieki Pēteris Bauska un Andrejs Grišins, kā arī bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska sacīja, ka nav personīgi pazīstams ar Jāni Ādamsonu.
Silonovs, Ādamsons un viņu pārstāvji vaicāja Bauskam par komunikāciju ar Ādamsonu konkrētas krimināllietas sakarā, uz ko Bauska norādīja, ka par to neatceras, un, ja tiesa vēlas, var iegūt lietas materiālus.
Ādamsons un viņa aizstāvis Mihails Černousovs tiesā sacīja, ka apsūdzības uzturētājs prokurors Juris Ločmelis esot pārkāpis nevainīguma prezumpciju, "TV3" raidījumam paužot, ka, viņaprāt, Ādamsons ir vainīgs viņam apsūdzētajos noziegumos.
Tāpat advokāts ar klientu lūdza atsaukt konkrēto 9. jūnija sižetu, kā arī pievienot to tiesas materiāliem. Tiesa nekonstatēja nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, minot, ka prokurors, uzturot apsūdzību, ir konkrētajā procesā iesaistītā persona, līdz ar to viņš var publiski paust tādu viedokli.
Ločmelis atbildēja, ka sabiedrībai ir jāzina kaut daļa, kas notiek šajā tiesas sēdē, kurā ir apsūdzēts Saeimas deputāts, savukārt apsūdzētais Ādamsons pauda, ka nesaprot, "kāpēc ir vajadzīga tiesa, ja tiek rīkotas šādas publiskas sarunas ar medijiem."
"Neatzīstu vainu nevienā no epizodēm, īpaši, par spiegošanu. Man nav bijusi informācija, ka Genādijs [Silonovs] darbojies kādā no specdienestiem," sacīja Ādamsons, uzsverot, ka viņam kā amatpersonai būtu jābūt par to informētai.
Atbildot par prokurora Ločmeļa izteikumiem televīzijā, Ādamsons skaidroja, ka viņa melnais humors ir ticis pārprasts.
Tāpat Ādamsons minēja, ka darījis visu, lai nodrošinātu Latvijas neatkarību un drošību.
Tiesas sēdē tika demonstrēts videoieraksts, kurā redzams, kā VDD 2021. gadā pratina Bausku. Šajā ierakstā redzams, kā izmeklētājs vaicā par kādu Saeimas komisijas sēdi, kurā piedalījies gan Bauska, gan Grišins, gan arī Ādamsons. Pēc šīs komisijas sēdes Ādamsons uzsācis sarunu ar Grišinu un Bausku, kā arī aicinājis policijas pārstāvjus tikties, ko viņi pieklājīgi noraidījuši.
Grišinam ticis vaicāts, vai viņš pazīstams ar apsūdzēto Genādiju Silonovu, kā arī, vai Ādamsons par to ir stāstījis. Grišins to noliedza. Viņš sacīja, ka Ādamsons pēc Saeimas komisijas sēdes vaicājis par izmeklēšanas gaitu kādā kriminālprocesā, uz ko policijas pārstāvis nav atbildējis.
Visiem lieciniekiem apsūdzētie un viņu pārstāvji vaicāja par Ādamsona ieinteresētību krimināllietā, kas saistīta ar Kazahstānas pilsoni Muhtaru Abļazovu.
Bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sacīja, ka pirmstiesas procesā esot pratināts, vai ir runājis ar Ādamsonu.
"Ne jau Ādamsons bija vienīgais Saeimas deputāts, kurš nāca runāt," sacīja Kalnmeiers, minot, ka saruna par Abļazovu nav bijusi gara, un tā viennozīmīgi nav bijusi uzmanības centrā. Gan ģenerālprokuratūrā, gan sarunās pēc Saeimas komisiju sēdēm Ādamsons interesējies par iekšlietu nozari un to, kā to uzlabot, tiesā liecināja bijušais ģenerālprokurors.
"Man nebija nekādu aizdomu, ka Ādamsons sarunā ar mani mēģina iegūt kaut kādu nelikumīgu informāciju," sacīja Kalnmeiers.
Vaicāts, vai pazīst otru apsūdzēto Genādiju Silonovu, Kalnmeiers atbildēja noliedzoši. Viņš piebilda, ka Ādamsons nekad nav viņu pieminējis.
Nākamā tiesas sēde šajā krimināllietā paredzēta 15. jūnijā pulksten 10.
Kā ziņots, Ādamsons tiek apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem – par spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas. Uz apsūdzēto sola sēdies arī Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs.
Viņam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu.
Šā gada sākumā prokuratūra liedza spiegošanā apsūdzētajam Ādamsonam pildīt 13. Saeimas deputāta pienākumus.
Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pagarināja drošības līdzekli-apcietinājumu Ādamsonam, taču deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā.
Šā gada janvāra sākumā tika vēstīts, ka drošības nauda viņa atbrīvošanai ir samaksāta un Ādamsons tiek atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.