Ārlietu ministrija (ĀM) bija sagatavojusi negatīvu atzinumu Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajam valdības rīkojuma projektam par smagos kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska izdošanu ASV. Valdība saskaņā ar Satversmes tiesas (ST) lūgumu šo rīkojuma projektu tā arī neskatīja.
"Apjomā, kādā tas tika iesniegts, ĀM šobrīd neredzēja iespēju atbalstīt šo kabineta rīkojuma projektu," intervijā atklāja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), taujāts, vai ĀM atzinums TM rīkojuma projektam Čalovska lietā bija negatīvs.
Ministrs sacīja, ka aicina valdības kolēģus ļoti rūpīgi vērtēt konkrētā gadījuma atbilstību Eiropas cilvēktiesību normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumiem. "Neaizmirsīsim, ka ĀM ir arī tā, kuras paspārnē strādā Ministru kabineta pārstāvis ECT, un ir atsevišķi aspekti, kurus, kā mēs uzskatām, tomēr ir jāanalizē sīkāk. Šobrīd atzinums TM ir sniegts, diskusija par to vēl turpināsies. Šis ir diezgan interesants juridisks gadījums, jo mums ir gan ECT tiesas spriedumi, gan divpusējie līgumi, bet mēs redzam arī pietiekami daudz jautājumu, par kuriem vēl nākotnē būtu labi saņemt ST spriedumus."
Vaicāts, vai jautājums ir tīri juridisks un nevar ietekmēt Latvijas un ASV attiecības, ministrs aicināja situāciju nedramatizēt. "Tas, ko mēs gan gribētu redzēt (un te ir tomēr arī filozofisks jautājums), cik tālu un kādos gadījumos ir pieļaujama Latvijas pilsoņu izdošana. Mēs neapšaubāmi gribētu arī daudz aktīvāku sadarbību ar ASV tiesiskās palīdzības jautājumos. Arī informācijas apmaiņā. Diemžēl prakse pārāk laba nav bijusi. Mēs ceram, ka mūsu pieprasījumi par informācijas sniegšanu tiks aktīvi apstrādāti."
TM saņēmusi vēstuli no ST ar lūgumu atlikt lēmuma pieņemšanu jautājumā par kibernoziegumos apsūdzētā Čalovska izdošanu ASV, un ministrija to ievēros.
ST lēmumu par lietas ierosināšanu pieņems līdz 12.jūnijam. Pagaidām nav zināms, cik ātri tiesa Čalovska sūdzību izskatītu, ja tiesa nolemtu lietu ierosināt, taču prakse liecina, ka lietas tiek izskatītas sešu līdz desmit mēnešu laikā.
Tikmēr Čalovskis no pagājušā gada 4.decembra joprojām turpina atrasties apcietinājumā. Likums paredz, ka izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Šādai personai likums gan neparedz tiesības lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu pārskatīt apcietinājuma nepieciešamības turpināšanu.
Čalovskis par gatavošanos viņu izdot ASV vērsies ar sūdzību arī ECT. Advokāts Saulvedis Vārpiņš iepriekš paskaidroja, ka saskaņā ar augstu ASV amatpersonu izteikumiem aizokeāna valstī kibernoziegumi tiek pielīdzināti terorismam. Šādos gadījumos situācijās, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība, valsts interešu vārdā ASV pieļauj arī apsūdzēto personu psihisku un fizisku ietekmēšana, kas Eiropā un Latvijā gluži vienkārši tiktu saukta par spīdzināšanu.
Kā ziņots, 31.janvārī Latvijas AT atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV. Galīgais lēmums par 1985.gadā dzimušā Latvijas pilsoņa izdošanu tuvākajā laikā būtu jāpieņem valdībai.
ASV federālie prokurori Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku "Miami", un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim un Rumānijas iedzīvotājam - cēluši apsūdzības par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.
