Apelācijas instances tiesa attaisno valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzēto deputātu Jurašu
Foto: DELFI

Rīgas apgabaltiesa otrdien, 25. janvārī, nolēma attaisnot Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP), kurš apsūdzēts valsts noslēpuma apzinātā izpaušanā, portālam "Delfi" apliecināja Rīgas apgabaltiesā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Apgabaltiesa atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas attaisnojošo spriedumu un taisīja jaunu spriedumu, kurā deputāts arī attaisnots.

Šis apgabaltiesas spriedums kasācijas kārtībā ir pārsūdzams Senātā.

Prokuratūrā portālam "Delfi" norādīja, ka lietas prokurors šobrīd iepazīstas ar spriedumu un par tālāko rīcību lēms vēlāk.

Jau vēstīts, ka pirmās instances tiesa, attaisnojot Jurašu, norādīja, ka tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās apsūdzībā minētie apstākļi. Tiesa nekonstatēja, ka Jurašs būtu izpaudis valsts noslēpumu un nodarījis kaitējums valsts iekšējai vai ārējai drošībai.

Tiesa arī nekonstatēja, ka Juraša 2015. gada 1. oktobra ziņojumā norādītā un intervijā žurnālam "Ir" izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.

"Operatīvās izstrādes lietā Juraša ziņojumā norādīto apstākļu pārbaude nav veikta, bet amatpersona, kurai tika nodots minētais ziņojums rīcībai, neveica tajā norādītās informācijas pārbaudi. Lietā konstatēts daudz pretrunīgu liecību par to, kā KNAB tika saskaņoti operatīvās darbības pasākumi, kā noritēja dokumentu aprite un savstarpējā komunikācija, kā arī doto uzdevumu kontrole," toreiz norādīja tiesnese Zita Studente.

Jau vēstīts, ka Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jāpiebilst, ka šajā lietā pirmās instances tiesa attaisnojusi gan Magoni, gan Osinovski.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

2019. gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Valsts drošības dienests Juris Jurašs KNAB Rīgas apgabaltiesa Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form