Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu piecu gadu cietumsodu par kukuļņemšanu apsūdzētajam kādreizējam Rīgas domes Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītājam Orlando Rozenam.
Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Raimonds Ločmelis, pirmās instances spriedums atstāts negrozīts arī attiecībā uz šajā lietā apsūdzētajam Ivanam Krasanovam noteikto sodu – brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti.
Savukārt apgabaltiesa atcēlusi pirmās instances tiesas spriedumu daļā par brīvības atņemšanas sodu piespriešanu Genādijam Stupakam, Viktoram Šromam, Rihardam Čvikovam un Robertam Vītolam. Viņiem visiem apgabaltiesa tagad piespriedusi naudas sodus. Stupakam piespriests naudas sods četru minimālo mēnešalgu jeb 1480 eiro apmērā, Šromam – septiņu minimālo mēnešalgu jeb 2590 eiro apmērā, Čvikovam – piecu minimālo mēnešalgu jeb 1850 eiro apmērā, bet Vītolam piespriests naudas sods 370 eiro apmērā.
Par pilna sprieduma pieejamības dienu noteikts 17. oktobris. Pēc šī datuma spriedumu varēs sākt pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa Rozenam iepriekš piesprieda piecu gadu cietumsodu. Rozenu tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma (KL) 320. panta 1. daļas – par kukuļa pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.
Līdzapsūdzētajam Krasanovam pirmās instances tiesa bija piespriedusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, ļaujot sodu izciest nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Krasanovu tiesa atzina par vainīgu pēc KL 322. panta 1. daļas – par starpniecību kukuļošanā, kas izpaužas kā kukuļa vai tā piedāvājuma nodošana no kukuļdevēja kukuļņēmējam. Par to pienākas sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Savukārt līdzapsūdzēto Stupku tiesa toreiz atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc KL 323. panta 1. daļas – par kukuļa nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs. Stupkam tika piespriests viena gada un sešu mēnešu cietumsods.
Apsūdzētais Štroms pirmās instances tiesā tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc KL 323.panta 1. daļas un 233. panta 2. daļas – par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas. Tiesa apsūdzētajam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trim mēnešiem.
Savukārt pirmās instances Čvikovu tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc KL 323. panta 1. daļas un sodīja līdzapsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Vītols arī tika atzīts par vainīgu pēc KL 323. panta 1. daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Tajā tiks ieskaitīts iepriekšējais apcietinājums 2008. gada 17. martā.
Jau ziņots, ka Rozens aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu tika aizturēts 2008. gada 4. martā. Viņam tika piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī policijas uzraudzība, bet 2008. gada 7. martā Rozens tika atbrīvots no darba. Apsūdzības visiem lietā iesaistītajiem tika celtas 2009. gada sākumā, bet 2010. gada martā lieta beidzot nonāca līdz tiesai.
Izmeklēšanas gaitā esot iegūti pietiekami pierādījumi četrām noziedzīgu nodarījumu epizodēm un konstatēts, ka valsts amatpersona, būdama Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, izmantojot pieejamo informāciju un savas labās zināšanas par prasībām publiskā iepirkuma organizēšanā, apmaiņā pret kukuļiem apzināti veikusi tīšas darbības, lai veicinātu atsevišķu komersantu uzvaru konkrētās iepirkumu procedūrās.
Pirmās epizodes izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētā amatpersona pa daļām pieņēmusi kukuli 2000 latu (2846 eiro) apmērā par to, ka, izmantojot savu dienesta stāvokli, veikusi darbības kādas SIA interesēs departamenta organizētajā iepirkumā par renovācijas darbiem Latgales priekšpilsētas Sociālā dienesta teritoriālajā centrā.
Būdams Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, aizdomās turētais it kā konsultējis pretendentu par konkursa pieteikuma sagatavošanu, izpaudis informāciju par konkursa norises niansēm un izdarījis labojumus iepirkumu procedūrai sagatavotajos dokumentos, lai tie būtu noformēti atbilstoši konkursa nolikuma prasībām, tādējādi radot priekšnoteikumus kukuļdevēju pārstāvētās SIA uzvarai konkursā un līguma noslēgšanai par 118 438 latiem (168 522 eiro) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzskata izmeklētāji.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs lūdza saukt pie kriminālatbildības vēl divas fiziskas personas par starpniecību kukuļošanā un kukuļdošanu departamenta amatpersonai par viņu interesēs veiktajām darbībām.
Otrās epizodes izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka aizdomās turētā amatpersona pa daļām pieņēmusi kukuli 1500 latu (2134 eiro) apmērā, lai rīkotos kādas SIA interesēs departamenta organizētajā iepirkumā – atklātā konkursā par Rīgas pašvaldības sociālās dzīvojamās mājas karstā ūdens apgādes iekšējās sistēmas, centrālās apkures iekšējās sistēmas renovāciju, kas tika veikta 2007. gada pavasarī.
Būdams šīs Iepirkuma komisijas priekšsēdētājs, departamenta amatpersona pārbaudīja, sakārtoja un veica labojumus kādas SIA piedāvājumā šai iepirkuma procedūrai un ieteica pretendentam samazināt piedāvājuma summu, kas veicināja komersanta uzvaru konkursā un līguma noslēgšanu ar to par summu 130 970 lati (186 353 eiro) bez PVN. Izmeklēšanas laikā savāktie pierādījumi dod pietiekamu pamatu izmeklētājam lūgt saukt pie kriminālatbildības vēl divas fiziskas personas par kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā, lai veicinātu komersanta uzvaru šajā iepirkumā, norāda KNAB.
Vēl viena noziedzīga nodarījuma epizode ir saistīta ar departamenta amatpersonas kukuļņemšanu 500 latu apmērā par darbībām kādas SIA interesēs pašvaldības iepirkumā - cenu aptaujā par sociālās mājas logu un durvju nomaiņu, fasādes siltināšanu, kas notika 2007. gada nogalē. Apmaiņā pret kukuli aizdomās turamā amatpersona pārbaudīja iepirkumu procedūrai kādas SIA sagatavotos dokumentus, lai tie būtu noformēti atbilstoši konkursa nolikumam, informēja kukuļošanas starpnieku par konkursa norises niansēm, tādējādi veicinot šīs SIA uzvaru iepirkumā, kas arī notika, jo komisija nolēma slēgt līgumu ar šo uzņēmumu par piedāvāto summu 84 713 lati (120 536 eiro) bez PVN.
Arī vēl vienā iepirkuma procedūrā, kas noslēdzās 2007. gada 7. decembrī, aizdomās turamā persona, būdama pašvaldības Iepirkuma – cenu aptaujas par kāda dienas aprūpes centra telpu renovāciju – komisijas priekšsēdētājs, sniegusi vienam no pretendentiem informāciju par cenu aptaujas gaitu, veikusi cenu aptaujai viņa pārstāvētā uzņēmuma sagatavoto dokumentu labošanu, lai tie atbilstu konkursa nolikumam, un radījusi kukuļdevējam priekšstatu par to, ka veic visas iespējamās darbības, lai SIA uzvarētu šajā cenu aptaujā.
Rezultātā no 39 pretendentiem, kas bija iesnieguši piedāvājumu, cenu aptaujas komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu par 37 871 latu bez PVN tieši ar šo SIA. Amatpersona par darbībām kukuļdevēja interesēs saņēmusi materiālu labumu – kukuli 100 latu apmērā no kāda komersanta pārstāvja -, iepriekš norādīja izmeklētāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
