Otrdien, 27. februārī, Ministru kabinets apstiprināja jauno Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānu 2018.- 2020. gadam, kura īstenošanai 2019. un 2020. gadā nepieciešamais finansējums ir vairāk nekā septiņi miljoni eiro, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Gunta Skrebele.
Šī plāna mērķis ir uzlabot ar organizēto noziedzību saistītu noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, samazinot to negatīvo ekonomisko ietekmi, un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības iestāžu cīņai ar organizētu noziedzību.
"Tikai vienota valsts institūciju izpratne par organizētās noziedzības ietekmi uz valsts ekonomiskajām interesēm mums ļaus ar to veiksmīgi cīnīties. Viens no efektīvākajiem organizētās noziedzības apkarošanas veidiem ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšana, tāpēc šīs spējas attīstība un stiprināšana ir būtiska tiesību aizsardzības un valsts drošības iestāžu turpmākajā darbā," norāda IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Tajā noteikti uzdevumi, kas nodrošina iepriekšējā periodā uzsākto pasākumu pēctecīgu turpināšanu, piemēram, kibernoziegumu apkarošanas jomā paredzēts turpināt pilnveidot specializētu struktūrvienību VP, tādējādi novēršot sadrumstaloto kompetenci kibernoziegumu apkarošanā, kā arī nodrošinot profesionālāku iedzīvotāju aizsardzību pret dažādiem apdraudējumiem interneta vidē.
Šim pasākumam 2019. un 2020. gadā nepieciešams papildu finansējums 561 253 eiro gadā, atzīmē Skrebele. Tāpat paredzēts īstenot profesionālās pilnveides izglītības programmas, uzlabojot personāla zināšanas un prasmes kibernoziegumu apkarošanas jomā un stiprināt Kriminālistikas pārvaldes kapacitāti kibernoziegumu apkarošanas jomā.
Savukārt noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves jomā paredzēts turpināt attīstīt un pilnveidot Valsts policijas sastāvā noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves dienestu, kas specializējas šo līdzekļu aprites izsekošanā un atgūšanā kriminālprocesu ietvaros. Specializētas struktūrvienības darbības nodrošināšana veicinās organizētās noziedzības būtiskāko resursu un noziedzības peļņas gūšanas iespēju mazināšanu un kopumā mazinās noziedzības ietekmi uz sabiedrisko drošību, skaidro Skrebele. Šim pasākumam 2019. gadā nepieciešams papildu finansējums 201 489 eiro, bet 2020. gadā – 158 802 eiro.
Līdztekus minētajiem pasākumiem plānā ietverts arī uzdevums – nacionālā smagās un organizētās noziedzības apdraudējuma novērtējuma izveide. Kā skaidro Skrebele, uzdevuma izpildei paredzēts izstrādāt visām tiesībaizsardzības iestādēm vienotu identificēto organizētās noziedzības grupu novērtēšanas (apdraudējuma līmeņa klasificēšanas) metodi. Plānots izstrādāt organizētās noziedzības, smago un sevišķi smago noziegumu apkarošanas efektivitātes monitoringa metodi atbilstoši katras prioritārās noziedzības jomas specifikai, kā arī izstrādāt noziedzības novēršanas un apkarošanas efektivitātes novērtēšanas metodiku atbilstoši katras noziedzības darbības jomas specifikai.
Plānu izstrādāja IeM sadarbībā ar Valsts policiju (VP), Drošības policiju, Valsts robežsardzi, Informācijas centru, Tieslietu ministriju, Satversmes aizsardzības biroju, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Ģenerālprokuratūru un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.
Plāna ieviešanā ir iesaistītas trīs ministrijas un 14 valsts institūcijas, savukārt par plāna īstenošanu atbildīgā institūcija ir IeM. Plānā ir paredzēta 27 pasākumu īstenošana, apgalvo Skrebele. Plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas plānotos pasākumus 2018. gadā īstenos tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Savukārt plāna realizācijai nepieciešamais finansējums 2019. gadā ir 4 625 657 eiro, 2020. gadā – 3 300 680 eiro.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2019. gadā un 2020. gadā izskatīs Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām, norāda Skrebele.
