Foto: LETA
Apsūdzības personām, kas vainojamas 2013. gada 21. novembrī notikušajā Zolitūdes traģēdijā, varētu tikt uzrādītas šā gada nogalē.

Šādu pārliecību pēc tikšanās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP), ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi pauž Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputāti, kas trešdien uzklausīja informāciju par izmeklēšanas gaitu.

Tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, tiekoties ar komisijas deputātiem, viņus pārliecinājušas, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai ir nodrošināti visi nepieciešamie resursi – lietu izmeklē 47 izmeklētāji, bet uzraudzību īsteno četri prokurori, stāsta NDK priekšsēdētāja biedrs Dzintars Zaķis (V).

Viņaprāt, lai arī lieta ir ļoti sarežģīta, izmeklētāji spēs nodrošināt kvalitatīvu apsūdzību, "ko tiesā nevar apstrīdēt".

Neliela "aizķeršanās" radusies Valsts darba inspekcijai, kuras atzinumu par "Maxima" drošības instrukcijām, darbinieku rīcības atbilstību šīm instrukcijām un to, vai 54 cilvēku bojāejā nav vainojams 21.novembra lēmums neevakuēt cilvēkus pēc tam, kad veikalā bija nostrādājusi trauksmes signalizācija, izmeklētāji vēl arvien nav saņēmuši. Tikai pēc atzinuma saņemšanas būs iespējams lemt par to, vai "Maxima" amatpersonas apsūdzamas par evakuācijas neizsludināšanu.

"Nevar teikt, ka lietas izmeklēšana tiktu kaut kā kavēta vai bremzēta," pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja NDK deputāts Kārlis Seržants (ZZS).

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzīst, ka Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšana ir visai sarežģīta, jo apsūdzības būvniekiem varētu celt, balstoties uz Krimināllikuma pantu, kas paredz kriminālatbildību par būvnormatīvu neievērošanu, kam bijušas smagas sekas. Līdz ar to izmeklētājiem nākas iedziļināties arī būvniecības procesos.

Patlaban eksperti vēl strādā pie atzinuma par secinājumiem, ko ļāvis izdarīt pirmais izmeklēšanas eksperiments – kontrolētais jumta nobrukums, par kuru "Delfi" jau ziņoja. Vēl līdz šā mēneša beigām sabrukušā lielveikala teritorijā plānots arī otrs izmeklēšanas eksperiments – kontrolēta dedzināšana, lai noskaidrotu, vai jumta konstrukciju izturību varēja ietekmēt savulaik notikušais ugunsgrēks.

Iekšlietu ministrs Kozlovskis arī ir pārliecināts, ka līdzšinējā izmeklēšanas gaita un Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšana apliecinājusi, ka pamatots bijis savulaik pieņemtais lēmums tomēr nepiesaistīt ārvalstu būvekspertus. Proti, Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas procesā iesaistītie eksperti no Lietuvas savu atzinumu gatavojuši samērā ilgi un tas paildzinājis izmeklēšanu.

"Delfi" jau daudzkārt vēstīja, ka Zolitūdes traģēdija pērnā gada 21. novembrī, sabrūkot lielveikala "Maxima" ēkai, laupīja 54 cilvēku dzīvības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!