Advokāte Jeļena Kvjatkovska ir vērsusies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), norādot, ka Jura Juraša nepārbaudītos izteikumus par iespējamo kukuļa piedāvāšanu krimināllietā, kurā aizdomās tiek turēts "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) bijušais vadītājs Uģis Magonis, ir pamats uzskatīt par nepatiesiem un ar mērķi ietekmēt prokuratūras amatpersonas.
Advokāte iesniegumā KNAB skaidro, ka Juraša izteikumi nepamatoti met ēnu uz kriminālprocesā iesaistītajām personām, apdraudot taisnīgas tiesas un nevainīguma prezumpcijas principus. Kvjatkovska ir aizdomās turētā Oļega Osinovska advokāte.
"Tāpēc KNAB nekavējoties ir jāveic Juraša izteikumu pārbaude, lai novērstu vai vismaz mazinātu jau notikušo Osinovska tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu," raksta advokāte. Viņa uzskata, ka paziņojumu mērķis, visdrīzāk, bija ietekmēt sabiedrisko domu un atturēt atbildīgās amatpersonas pieņemt lēmumus, ko sabiedrība varētu uztvert negatīvi pēc šāda rakstura paziņojumiem par kukuļa piedāvāšanu. "Pastāv iespēja, ka jebkura Magonim un Osinovskim labvēlīga lēmuma pieņemšana pēc Juraša paziņojuma tiks uztverta kā, iespējams, prettiesiski stimulēta pretimnākšana," uzskata Kvjatkovska.
Viņa uzsver, ka Osinovskis nav veicis nekādas pretlikumīgās darbības nolūkā panākt viņam vēlamo rezultātu kriminālprocesā, piebilstot, ka nav pamata uzskatīt, ka to ir darījis arī Magonis. "Juraša sniegtā informācija par viņa paša rīcību, it kā saņemot kukuļa piedāvājumu, izraisa nopietnas šaubas par tās patiesumu, ievērojot to, ka Juraša pieredze un ieņemamais amats tomēr paredz zināšanas par likumam atbilstošu rīcību gadījumā, ja notiek sevišķi smags noziedzīgs nodarījums," uzsver advokāte.
Neatkarīgi no Juraša paziņojuma patiesajiem mērķiem tas jebkurā gadījumā var būtiski ietekmēt Osinovska tiesības uz taisnīgu tiesu, papildina aizstāve. Viņa norāda, ka atbilstoši gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, gan Eiropas Savienības direktīvai tiesības uz taisnīgu tiesu tiek apdraudētas ar jebkādiem valsts amatpersonu paziņojumiem par personas vainu, kamēr tā nav pierādīta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, jo kriminālprocesu veicošo amatpersonu un tiesas rīcība ar šādiem paziņojumiem var tikt ietekmēta. Tāpēc iesniegumā KNAB tiek lūgts nodrošināt Juraša sniegtās informācijas pārbaudi, ja nepieciešams, izmantojot arī kriminālprocesuālās metodes.
Ziņots, ka aizdomās par kukuļa ņemšanu turētā Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs ir vērsies KNAB, aicinot viest skaidrību par Juraša izteikumiem, ka saistībā ar šo lietu viņam esot piedāvāts kukulis. Rozenbergs pauda viedokli, ka šādi Juraša izteikumi var tikt vērtēti kā mēģinājums ietekmēt pašlaik un turpmāk kriminālprocesu veicošās amatpersonas.
Kā skaidroja KNAB, birojs apstiprina publiski izskanējušo informāciju par iesnieguma saņemšanas faktu, norādot, ka informācija, "kas tieši vai netieši atklāj KNAB darbības metodes, nav publiskojama".
Papildus KNAB skaidro, ka iestāde saņemto informāciju par jebkuru iespējamu prettiesisku rīcību, kuras izvērtēšana ir KNAB kompetencē, nodod izskatīšanai attiecīgai struktūrvienībai atbilstoši kompetencei.
Jurašs žurnālam "Ir" apgalvojis, ka viņam piedāvāts vienu miljonu eiro liels kukulis, lai Magoņa kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods. Pēc Juraša teiktā, par šo kukuļa piedāvājumu atbilstoši iekšējai kārtībai viņš informējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, taču nekāda izmeklēšana, vismaz pēc viņa rīcībā esošās informācijas, par notikušo nav sekojusi.
Reaģējot uz Juraša publiski pausto, ka "nekāda izmeklēšana, vismaz pēc viņa rīcībā esošās informācijas, par notikušo nav sekojusi", KNAB paziņoja, ka, izpaužot šo informāciju, Jurašs ir būtiski kaitējis sekmīgai faktu pārbaudei. Plašākus komentārus KNAB nesniedza. Papildus KNAB paskaidroja, ka iestāde saņemto informāciju par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai jebkuru citu iespējamu prettiesisku rīcību, kuras izvērtēšana ir KNAB kompetencē, nodod pārbaudei struktūrvienībai, kuras kompetencē ir šādu faktu izvērtēšana.
Pagājušā gada vasarā KNAB aizdomās par kukuļošanas noziegumiem aizturēja toreizējo LDz valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni. Aizdomās par kukuļa došanu tika turēts Igaunijas miljonārs uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Šā gada jūlijā Ģenerālprokuratūra pret Magoni sāka kriminālvajāšanu par aptuveni 500 000 eiro liela kukuļa pieņemšanu, savukārt par šī kukuļa došanu tika sākta kriminālvajāšana pret Osinovski.
Portāls "Diena.lv" iepriekš ziņoja, ka Magonis, iespējams, tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar "LDz ritošā sastāva servisa" nesenu daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest".
Ņemot vērā, ka klients nav liecinājis, Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs plašākus komentārus nesniedza. Komentārus nesniedza arī Osinovska advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš gan iepriekš skaidroja, ka Osinovskis vainu viņam inkriminētajā korupcijas noziegumā neatzīst. Uzņēmējs nenoliedz, ka devis naudu Magonim, taču tam esot bijis pavisam cits mērķis.
