"Uzsvērts, ka kukuļņemšanu var izdarīt tikai valsts amatpersona, līdz ar to pareizai nodarījuma kvalifikācijai nozīme ir pie atbildības saucamās personas statusa noskaidrošanai un pamatošanai. Tāpat, kvalificējot kukuļņemšanu, ir būtiski noskaidrot kukuļa priekšmeta pieņemšanas laiku, jo Krimināllikumā ir diferencēta atbildība par kukuli-pateicību un kukuli-uzpirkšanu, pēdējā gadījumā nosakot to bargāku, " teikts AT tiesu prakses apkopojumā.
Zvejniece arī skaidroja, ka AT secinājusi, "ka praksē nevienveidīgi tiek risināts jautājums par to, ar kuru brīdi kukuļņemšana un kukuļdošana uzskatāmas par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu, kā arī sniegtas rekomendācijas, kad noziedzīgais nodarījums kvalificējams kā kukuļņemšana, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā nodalāma kukuļa pieprasīšana no kukuļa izspiešanas, kā norobežojama kukuļņemšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana".
Tāpat AT prakses apkopojumā secināts, ka nosakot apsūdzību krimināllietās par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, ne vienmēr tiek ievērota Kriminālprocesa likuma prasība norādīt katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, kā arī judikatūrā vairākkārt ietvertie norādījumi par apsūdzības konkrētību.
"Apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt, ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet kādas konkrēti izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietās", teikts AT apkopojuma rekomendācijās.
Tiesu prakses analīzei AT Judikatūras nodaļa bija atlasījusi 85 pirmās instances tiesas spriedumus, kas pieņemti vienā apgabaltiesā un 26 rajona (pilsētas) tiesās 2012.–2014. gadā. Tāpat analizēti arī apelācijas un kasācijas instances nolēmumi šajās lietās, piebilda Zvejniece.
Prakses apkopojums tapis AT sadarbībā ar juridisko zinātņu doktori Valentiju Liholaju. Tas pieejams AT mājaslapā.
