Atbildība par būvnieku karteļa lietas telefonsarunas 'nogulēšanu' jāuzņemas KNAB amatpersonai, pauž Stukāns
Foto: LETA

Atbildība par tā dēvētajā "būvnieku karteļa krimināllietā" ierakstīto sarunu ilgstošu atstāšanu bez ievērības līdz reālas izmeklēšanas sākšanai jāuzņemas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvo darbību vadītājam, atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Stukāns atkārtoja jau Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māra Lejas pagājušajā nedēļā pausto, ka operatīvās izstrādes lietā bija 2015., 2016. un 2017. gadā ierakstītās sarunas, taču pašu kriminālprocesu KNAB ierosināja vien 2018. gada septembrī, un tikai vēlāk sekoja kratīšanas, personu aizturēšanas un citas izmeklēšanas darbības.

Stukāns skaidroja, ka pie šādiem apstākļiem "viss jau bijis nokavēts".

"Sarunas tika ierakstītas minētajos gados, bet kriminālprocess ierosināts un izmeklēšanas darbības veiktas daudz vēlāk. Loģiski, ka tad viss jau nokavēts. Ja ierakstītajās sarunās dzirdami kādi, iespējams, noziedzīgi plāni, tad šo plānu izpildījums jāpiefiksē un jāpierāda ar citām metodēm un līdzekļiem. Ja kriminālprocess sākts vēlāk, tad objektīvi vairs nav iespējams salikt kopā faktus," norādīja Stukāns.

Šajā aspektā atbildība jāuzņemas KNAB tā laika operatīvo darbību vadītājam. "Tiklīdz operatīvie darbinieki dzirdēja kaut ko aizdomīgu šajās sarunās, tā vajadzēja šo informāciju nodot izmeklētājam, lai varēja attiecīgi organizēt izmeklēšanu. Ja tas netika darīts, tad jāpajautā, kādi bija iemesli, proti, vai nu kaut ko palaida garām, vai arī ierakstītās sarunas nemaz nebija noklausījušies," norādīja Stukāns.

Stukāns vērsa uzmanību, ka pēc kriminālprocesa ierosināšanas KNAB izmeklētāji un prokurori darīja visu iespējamo, lai pārbaudītu ierakstītajās sarunās minēto informāciju.

Ģenerālprokurors nav prasījis KNAB, kāpēc sarunas "nogulēja" plauktā, taču viņš uzsvēra, ka prokuratūra nevarot vairs ietekmēt pagātni, bet varot ietekmēt nākotni, proti, prokuratūra turpinot strādāt un pilnveidot abu iestāžu sadarbību. Tas nozīmē, ka prokuratūra jau sākotnēji ar operatīvajiem darbiniekiem vērtējot saņemto informāciju, lai uzreiz lemtu par tās tālāko izmantošanu.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume Latvijas radio noliedza, ka birojā būtu notikusi novilcināšana, turklāt biroja darbības ir atkarīgas no izveidotā izmeklēšanas taktikas plāna.

Viņš arī atgādināja, ka no vienas operatīvās lietas "izauga" pieci līdz seši kriminālprocesi. No šīm lietām divas jau ir tiesā – bijušā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un bijušās politiķes un kādreizējās Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieces Baibas Brokas. Citās lietās izmeklēšana turpinās, bet vēl citas izbeigtas.

KNAB pagājušajā nedēļā paziņoja, ka izbeidzis 2018. gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā par iespējamu kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas. Kriminālprocesu KNAB izbeidza ar prokurora Lejas akceptu.

KNAB izbeigtajā tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā likumsargiem bija aizdomas par iespējamu bijušā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa, bijušās Saeimas deputātes Solvitas Āboltiņas, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa (ZZS) un vēl citu politiķu kukuļošanu.

Šajā lietā personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss bija vairāk personām, piemēram, par uzņēmējiem Māri Martinsonu, Gunti Rāvi, Artjomu Milovu, Armandu Garkānu un Valmieras mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei").

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Juris Stukāns Ģenerālprokuratūra Jēkabs Straume KNAB Korupcija Latvijas Universitāte Saeima Solvita Āboltiņa Valmiera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form