Augstākā tiesa (Senāts) atcēlusi notiesājošo Rīgas apgabaltiesas spriedumu tā dēvētājā digitālgeitas krimināllietā, lasāms portāla "Delfi" rīcībā esošajā tiesas spriedumā.
Apgabaltiesai atkal būs jāskata krimināllieta daļā par bijušā "LNT" direktora Andreja Ēķa, polittehnologa Jurģa Liepnieka, kādreizējā "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) ģenerāldirektora Guntara Spundes, jurista Jāņa Lozes, nodokļu konsultanta Ulda Kokina, finanšu konsultanta Harija Krongorna, bijušā "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļa Jāņa Svārpstona, bijušā "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļa Jāņa Zipa un bijušā "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļa Andreja Zabecka atzīšanu par vainīgiem, kā arī sodīšanu.
Tāpat tiesai atkārtoti būs jāvērtē kriminālprocesa izbeigšana pret Māri Pauderu.
Augstākā tiesa nemainīja apgabaltiesas sprieduma daļu, ar kuru attaisnoti Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Adrians Boldans.
Savukārt Augstākajā tiesā portālam "Delfi" norādīja, ka Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un būtiski grozot krāpšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu apmēru, nav norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, kā arī nav izklāstījusi motīvus, kāpēc tiek noraidīti citi pierādījumi. Mantiskam zaudējumam kā krāpšanas sastāva pazīmei ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, tādējādi tā apmērs ir jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu un novērtētiem pierādījumiem.
Ņemot vērā, ka tiesai no jauna jālemj par noziedzīgā nodarījuma rezultātā izkrāptās naudas apmēru, izlemjams arī jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tāpat Senātā atzīmēja, ka ar apelācijas instances tiesas spriedumu konfiscēta noziedzīgi iegūta manta – finanšu līdzekļi. Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā Kriminālprocesa likumā veiktos grozījumus, un līdz ar to nav ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas nolēmumos izteiktās atziņas par nepieciešamību kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, nodrošināt iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības.
Jau ziņots, ka, pasludinot saīsināto spriedumu, Rīgas apgabaltiesa attaisnoja iepriekš par vainīgiem atzītos Rubeni, Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un "Latvijas valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu.
Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi 18 000 eiro naudas sodu.
Savukārt Liepniekam apgabaltiesa piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet Ēķim – 40 850 eiro naudas sodu.
Reālu ieslodzījumu apgabaltiesa piesprieda Spundem – deviņus mēnešus cietumā, kā arī 26 230 eiro naudas sodu.
Savukārt Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu. Tāpat viņam tika piespriests 33 540 eiro naudas sods.
Zabeckim tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, Zipam tika piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.
Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā.
Visiem apsūdzētajiem tika samazināti pirmās instances tiesas piespriestie sodi, pamatojoties uz Krimināllikuma norma par lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un KML meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.
Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
