Foto: Edijs Pālens
Ģenerālprokuratūra atcēla policijas lēmumu izbeigt kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem, kas būtiski sadārdzināja Dienvidu tilta būvniecību, portālu ”Delfi” informēja prokuratūrā.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors pārbaudīja, cik likumīgs un pamatots bija Ekonomikas policijas aprīļa lēmums izbeigt kriminālprocesu un konstatēja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav izdarīts viss iespējamais un nepieciešamais, lai pieņemtu objektīvu procesuālo lēmumu.

Tāpēc pagājušajā nedēļā pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesā tika atjaunota un tas izmeklēšanas turpināšanai nosūtīts Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.

Kriminālprocesu par Dienvidu tiltu policija uzsāka vēl 2009.gadā. Process sākts par iespējamiem pārkāpumiem Rīgas pašvaldībā, Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkuma organizēšanā, finansējuma piesaistīšanā un būvniecību laikā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim.

Taču izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz ar to šā gada aprīlī policija lietu izbeidza.

Augustā Valsts kontrole nosūtīja ģenerālprokuroram lūgumu vēlreiz izvērtēt kriminālprocesa par pārkāpumiem Dienvidu tilta lietā izbeigšanu, un prokuratūra sāka pārbaudi.

Iepriekš Ģenerālprokuratūra nav konstatējusi pārkāpumus Valsts policijas (VP) lēmumā par Dienvidu tilta kriminālprocesa izbeigšanu, līdz ar to secināja, ka nav pamata šo lēmumu atcelt.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklētājs aprīlī izbeidza kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecībā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) pēc šīs informācijas publiskošanas  aicināja valsts kontrolieri pārsūdzēt šo lēmumu. 23.maijā valsts kontroliere Inguna Sudraba šo lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pārsūdzēja Ģenerālprokuratūrā.

Tomēr, ņemot vērā valsts kontrolieres sūdzībā minētos argumentus un izvērtējot policijas izmeklētāja lēmuma likumību un pamatotību, Ģenerālprokuratūras nodaļas prokurore nekonstatēja pamatu šī lēmuma atcelšanai. Tāpēc Valsts kontrole nolēma vērsties pie ģenerālprokurora.

Valsts kontrole iepriekš informēja, ka Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai - 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai - 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu. VK revīzijā konstatēja, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb 87%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!