Atkārtoti noraida 'Gaismas pils' būvnieku prasību no valsts piedzīt 12,1 miljonu eiro
Foto: F64

Rīgas apgabaltiesa 17. decembrī rakstveida procesā izskatīja un noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku – pilnsabiedrības "Nacionālā Būvkompāniju apvienība" – prasību 12 134 532,14 eiro apmērā pret Latvijas valsti par it kā neizmaksāto atlīdzību LNB celtniecībā, portāls "Delfi" noskaidroja tiesā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpat nolemts, ka no prasītāja Latvijas valsts labā piedzenama Kultūras ministrijas (KM) personā par apelācijas sūdzību samaksātā valsts nodeva 60 081 eiro un atbildētājai konkrētajā gadījumā to faktiskajā apmērā atlīdzināmi izdevumi advokāta atlīdzības samaksai.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātā 30 dienu laikā.

Šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā 2020. gada 18. jūnijā nodeva Senāts, atceļot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2019. gada 4. oktobra spriedumu. Atkārtoti izskatot pilnsabiedrības prasību, Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā Senāta sprieduma norādījumus par pušu noslēgtā līguma iztulkošanu un prasības summas pamatotības izvērtējumu.

Ceturtdien pieņemtajā spriedumā norādīts, ka pilnsabiedrība sava pamatprasījuma summu 9 272 319,25 eiro apmērā bija sadalījusi divās grupās. Pirmkārt, nesamaksātā līguma cenas daļa, kas nav tikusi aprēķināta, jo starp līgumslēdzējiem pastāvējis strīds par līguma noteikumu tulkošanu saistībā ar būvniecības izmaksu izmaiņu koeficientu piemērošanu. Otrkārt, aprēķinātā, bet neizmaksātā līguma cenas daļa (ieturējuma nauda).

Tiesa par nepamatotiem atzina būvnieku izvirzītos iebildumus par nepareizu līguma noteikumu piemērošanu

Izvērtējot pušu iesniegtos pierādījumus kopsakarā ar paskaidrojumiem, Rīgas apgabaltiesa spriedumā atzinusi par nepamatotiem pilnsabiedrības iebildumus par nepareizi piemērotiem līguma noteikumiem līguma cenas aprēķināšanā. Tādējādi tiesa nav konstatējusi pilnsabiedrības tiesības uz vēl jebkādiem maksājumiem, kas nav tikuši aprēķināti.

Apgabaltiesa ir izvērtējusi arī līguma noteikumus saistībā ar ieturējuma naudu un spriedumā atzinusi, ka Latvijas valsts KM personā ieturējuma naudu ir izmaksājusi līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

Tā kā prasība daļā par parāda pamatsummas piedziņu ir pilnībā noraidīta, apgabaltiesa atzinusi, ka nepastāv tiesisks pamats prasības apmierināšanai arī daļā par procentu un līgumsoda piedziņu.

Tiesa spriedumā norādījusi, ka “lielu objektu būvniecība vairāku gadu garumā ietver sevī riskus, tostarp finanšu. Tādējādi, slēdzot līgumu, prasītāja varēja un tai vajadzēja paredzēt arī tādus riskus, kas saistīti ar inflāciju, deflāciju, būvniecības izmaksu izmaiņām un to sekām. Atbildību par risku nepietiekamu izvērtēšanu vai neizvērtēšanu nav pamata pārnest uz atbildētāju.”

Jau ziņots, ka tiesā nonāca pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" prasība par 11,45 miljonu eiro piedziņu no valsts. Savukārt iepriekšējā tiesas sēdē prasītāji lūdza palielināt no KM piedzenamo naudas apjomu līdz aptuveni 12,06 miljoniem eiro.

Saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskatīja, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa teju 10 miljonu eiro apmērā, līgumsods un nokavējuma procenti.

KM pārstāve Lita Kokale iepriekš paudusi pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016. gada 31. decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību. Ministrijas pārstāve iepriekš arī norādīja, ka valsts par LNB ēkas būvniecību astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.

Savukārt "Nacionālā būvkompāniju apvienība" iepriekš norādījusi, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.

Tā prasa valsti izpildīt savas saistības un norēķināties par paveikto darbu. Apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns iepriekš pauda, ka būvnieku prasība nepārsniedz LNB kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu, kā arī neesot papildu samaksa jau nolīgtajai.

Latvijas Nacionālo Būvkompāniju apvienību veido trīs Latvijas būvkompānijas: SIA "Re&Re", AS "RBSSkals" un SIA "Skonto Būve".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Kultūras ministrija Latvijas Nacionālā bibliotēka Rīgas apgabaltiesa Skonto Būve
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form