Valsts policija kriminālprocesā par ugunsgrēku, kas 18. jūnijā izcēlās Jūrmalā, teritorijā, kurā nelegāli glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu, nav guvusi pārliecinošus pierādījumus par ļaunprātīgu dedzināšanu, nedz arī par pretējo, portālam "Delfi" pauda policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.

Viņa norādīja, ka aizvien turpinās izmeklēšana.

Savukārt trešdien valsts vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" gan pauda pretēju viedokli likumsargu teiktajam. Proti, atbildot uz jautājumu par degšanu nelegālajā Jūrmalas izgāztuvē Slokā, viņš atsaucās uz policijas sniegto informāciju un sacīja: "Šobrīd droši varu teikt, ka Jūrmalā notikušais ir bijusi tīša dedzināšana."

Tāpat Gerhards pauda pārliecību, ka no atsevišķām personām izdosies piedzīt valsts piešķirtos līdzekļus ugunsgrēka seku novēršanai.

Jau ziņots, ka 18. jūnija pēcpusdienā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās ugunsgrēks kādā teritorijā, kur bez Valsts vides dienesta atļaujas tika glabāts liels daudzums plastmasas atkritumu. Tie dega 12 000 kvadrātmetru jeb 1,2 hektāru platībā. Ugunsgrēkam tika noteikta paaugstināta bīstamība. Degušajā teritorijā saimniekoja SIA "Prima M".

VVD iepriekš skaidroja, ka izgāztuvē bija uzkrātas aptuveni 23 tonnas atkritumu. Dienesta darbinieki norādīja, ka uzņēmums ''Prima M'' nebija saņēmis atbilstošas atļaujas darbību veikšanai ar atkritumiem un, līdz ar to, darbojās nelegāli. Tāpat dienestā jau iepriekš ir saņemtas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem par smakām, kukaiņiem un žurkām. VVD bija izdevusi rīkojumu izvest nelikumīgi glabātos atkritumus no teritorijas līdz 1. jūnijam, bet uzņēmējs šo lēmumu pārsūdzēja. Neraugoties uz šīm darbībām, centrālā struktūrvienība atstāja lēmumu negrozītu un atkritumi bija jāizved līdz 24. jūnijam.

Sākotnēji policija kriminālprocesu sāka pēc Krimināllikuma 18. nodaļas – par noziegumiem pret īpašumu. Lieta izmeklēšanai nonāca Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP). Pēc tam kriminālprocess tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 102. panta 2. daļas un Krimināllikuma 103. panta 2. daļas.

Krimināllikums par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Savukārt par atmosfēras gaisa piesārņošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Tags

ENAP Jūrmala Kaspars Gerhards Valsts policija

Comment Form