Jau ziņots, ka Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa attaisnoja četrus bijušos policistus - Alvilu Ļipņicki, Juri Vingri, Ivaru Straumi un Ringoldu Meļķi. Apelācijas protestu pret spriedumu iesniedza prokuratūra, kā arī nogalinātā Valērija Čubrēviča sieva Olga Nikolajeva un viņas advokāts Juris Močuļskis.
Spriedums bija attaisnojošs, jo tiesas vērtējumā trūcis pierādījumu. Tiesa, motivējot spriedumu, norādīja, ka lietā ir daudz procesuālo pārkāpumu, nav pareizi noformēti lietiskie pieradījumi, protokoli un citi dokumenti.
Tiesu debatēs prokurore lūdza sodīt tiesājamos ar desmit gadu brīvības atņemšanu, jo uzskatīja, ka viņi veikuši tīšas darbības un pārkāpuši pilnvaras. Ar savu rīcību viņi diskreditējuši Valsts policijas darbinieka tēlu, viņi nevis aizsargājuši personas dzīvību un veselību, bet gan darījuši tieši pretējo.
Apsūdzības rakstā teikts, ka policisti Ļipņickis, Vingris, Straume un Meļķis 2002.gada 26.jūlijā informēja savas nodaļas priekšnieka vietas izpildītāju, ka vēlas piedalīties smaga nozieguma - izvarošanas - atklāšanā, un teica, ka cietusi kāda viņu paziņa. Iesniegumu par izvarošanu bija uzrakstījusi Vingra māsa.
Pēc tam viņi devās uz māju Rīgā, Lubānas ielā 61, kur tobrīd atradās mājas saimnieks Vēdze un viņa viesis Čubrēvičs. Abi vīrieši gulējuši. Policijas darbinieki bez atļaujas iegāja mājā, pielietojot spēku, izveda no mājas abus vīriešus un iesēdināja vieglajā automašīnā. Aizturētie tika nogādāti Rīgas 23.policijas nodaļā.
Vēdze, kurš no kāda sitiena bija zaudējis samaņu, tika ievietots aizturēšanas kamerā, bet Čubrēviču policisti aizveda uz kādu vietu netālu no Rumbulas dzelzceļa stacijas, kur smagi piekāva.
Pēc tam Čubrēvičs tika vests atpakaļ uz 23.policijas nodaļu. Pa ceļam viņš no gūtajām traumām nomira. Čubrēvičam eksperti konstatēja daudzus smagus miesas bojājumus galvā un ķermenī, kā arī spēcīgu asinsizplūdumu smadzenēs. Eksperti noteikuši, ka cietušā nāves iemesls bija visas gūtās traumas kopumā.
Ļipņickim, Vingrim, Meļķim un Straumem uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 125.panta 3.daļas par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis cietušā nāves iemesls, un pēc 317.panta 2.daļas par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirtās tiesības un pilnvaras, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās saistītas ar vardarbību.
Krimināllieta par izvarošanu nozieguma sastāva trūkuma dēļ tika izbeigta, bet disciplinārlietā konstatēts, ka minētajiem policistiem nebija tiesību ierasties pie cietušā, lai viņu aizturētu. Policistiem tika piemērots disciplinārsods, un viņi atbrīvoti no darba iekšlietu iestādēs.