Krimināllietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēto atstādināto SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes locekli Andri Ķipuru Jelgavas tiesa šodien atzina par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā un sodīja ar naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu jeb 1800 eiro apmērā.
Tiesa Ķipuram nepiemēroja papildsodu, kā arī atcēla noteikto drošības līdzekli - aizliegumu ieņemt slimnīcas valdes locekļa amatu. Pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 12.martā, bet pēc tam likumā noteiktajā kārtībā to varēs pārsūdzēt apelācijas instances tiesā.
Pēc Ķipura teiktā, šī lieta ir saistīta ar prēmiju izmaksu slimnīcas darbiniekiem. Pats apsūdzētais pirmdien pēc sprieduma noklausīšanās pauda apņemšanos visdrīzāk pārsūdzēt notiesājošo spriedumu, tomēr galīgo lēmumu viņš pieņems tikai pēc tam, kad būs iepazinies ar pilnu sprieduma tekstu.
Kā ziņots, tiesas sēdē piektdien, 27.februārī, Ķipurs pēdējā vārdā neatzina vainu un pauda, ka prēmijas izmaksājis savu darbinieku labā, lai viņiem atlīdzinātu par smagu darbu, uzskatīdams, ka viņu darbs nav bijis pietekami atlīdzināts.
"Neesmu darījis neko tādu, kas kaitētu valsts pārvaldei, vēl jo vairāk - mantkārīgos un savtīgos nolūkos, kā man to cenšas inkriminēt," pauda Ķipurs. Iepriekš tiesā izskanēja informācija, ka, organizējot prēmiju izmaksas slimnīcas darbiniekiem, pats sev viņš prēmiju nebija piešķīris.
Iepriekš jau ziņots, ka Ķipuram tika celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm un ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, iepriekš informēja Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Dainis Mālmanis.
Likumā par šādu noziegumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ķipurs sarunā iepriekš pauda viedokli, ka celtā apsūdzība ir pret viņu realizēta vajāšana.
Pēc Ķipura teiktā, process saistīts ar Valsts kontroles veikto atzinumu par 2011. un 2012.gadu. Prokuratūra uzdeva Jelgavas domei veikt auditu slimnīcā par 2010.gadu, kur tika atklāts, ka minētā gada beigās no uzņēmuma peļņas, kas nav valsts budžeta līdzekļi, visiem darbiniekiem, izņemot Ķipuru, tika izmaksāta prēmija algas apmērā.
Ķipurs bija apstrīdējis tiesā viņam piemēroto drošības līdzekli - atstādināšanu no amata. Tomēr Jelgavas tiesa noraidījusi Ķipura sūdzību ar ierosinājumu pārskatīt viņam piemēroto drošības līdzekli, informēja pats aizdomās turamais.
Tiesvedībā ir vēl divas krimināllietas, kurās Ķipurs ir apsūdzētais, no kurām vienā lietā tiesa attaisnojusi Ķipuru.
23.janvārī Jelgavas tiesa visus apsūdzētos atzina par nevainīgiem un attaisnoja krimināllietā, kurā par iespējamām nelikumībām un korupciju saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi iestādes vajadzībām apsūdzēti divi Jelgavas pilsētas slimnīcas pārstāvji, tostarp Ķipurs, kā arī uzņēmēji. Šīs darbības saskaņā ar apsūdzību saistītas ar diviem iepirkumiem - 160 funkcionālo gultu un 20 ratiņkrēslu iegādi 2010.gadā un sonoskopa iegādi 2011.gadā, kuru piegādātāja bija šajos konkursos uzvarējusī SIA "Digiteks". Spriedums vēl nav stājies spēkā.
Vēl vienā tiesvedībā Ķipurs tiek apsūdzēts par varbūtēju līdzdalību fiktīvu medicīnas dokumentu noformēšanā, lai cits apsūdzētais atgūtu kompensāciju par neizmantotām AS "Air Baltic Corporation" lidmašīnas biļetēm, kur otrs apsūdzētais ir aviosabiedrības klients Konstantīns Maļuhins, informēja tiesā. Šajā lietā tiesas sēde tika atlikta līdz šā gada 9.aprīlim.
Nevienā no procesiem Ķipurs savu vainu neatzīst.
