Avīze: desmitgadīgās Diānas Kozlovskas slepkavības lietā var būt mīkstāki sodi  (62)

Pērn oktobrī stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz – par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgo maksimālais sods ir brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem iepriekšējo sešu gadu vietā. Tagad arī šāds noziegums atbilstoši likumam tiek klasificēts kā "mazāk smags", nevis "smags" kā iepriekš, skaidro laikraksts.

Tiesas sēde paredzēta 6. martā un tā būs slēgta, informējusi tiesa.

Uz apsūdzēto sola sēdīsies divi apsūdzētie. 2007. gadā notikušajā Dobeles meitenes Diānas (viņai tolaik bija 10 gadu) slepkavībā apsūdzēta viņas māte Baiba Kozlovska, savukārt viņas draugs

Kuļijevs apsūdzēts ne tikai par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgo, bet arī par nozieguma slēpšanu un līķa apgānīšanu, par kuru arī maksimālais sods ir līdz pieciem gadiem brīvības atņemšanas, atgādina laikraksts.

Kozlovska, atbilstoši likumam, var tikt sodīta ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem. Kā laikrakstam pastāstījusi Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Pakalne, apsūdzētie vainu neatzīst. Viņiem veiktas ekspertīzes – abi atzīti par pieskaitāmiem.

Laikraksta atgādina, ka izmeklēšanas process šajā lietā ildzis aptuveni četrus gadus, veiktas vairākas ekspertīzes, policija un prokuratūra atzinusi lietas izmeklēšanu par sarežģītu. "Šī lieta saturā nav vienkārša, tāpēc pierādījumu sagatavošana prasīja ilgu laiku. Nevaru teikt, ka vēlāk izmeklēšanā būtu atklājies kas tāds, par ko policijai nebūtu bijušas aizdomas, taču ieilga pierādīšanas process," aģentūrai LETA atzinis Zemgales apgabala prokuratūras prokurors Pāvels Sondors.

"Diena" atgādina, ka lietas sākums meklējams 2007. gada augustā, kad Diānas māte Baiba Kozlovska informēja policiju, ka pazudusi viņas meita Diāna. Kad laikraksta nākamajā dienā pēc meitenes pazušanas uzrunājis māti, viņa izskatījās satriekta par bērna pazušanu. Policija 8. septembrī netālu no meitenes mājām Dobelē atrada paslēptas viņas mirstīgās atliekas.

Iepriekš neoficiāli avoti policijā vēstīja, ka slepkavība varētu būt pastrādāta nejaušības dēļ, proti, strīda laikā, taču par to, ka ar meiteni pirms slepkavības varēja būt veiktas netiklas darbības, policija presei iepriekš nebija stāstījusi. Arī tagad prokuratūra daudz nekomentē, kā varēja būt noticis noziegums. Zināms, ka bērnam bija sists pa galvu. "Tas, ka kaut kas nebija publiski zināms, nenozīmē, ka fakts kā tāds nebija," laikrakstam sacījusi Pakalne. Pēc viņas stāstītā, slepkavība varētu būt bijusi veikta "personisku motīvu dēļ", taču prokuratūra sīkāk lietas apstākļus neatklās. Abām aizdomās turētajām personām jau krietni ilgu laiku vairs nav tiesas piemērotā drošības līdzekļa – apcietinājuma.