Balsu pirkšanas skandāli: arvien nav iztiesāts viens no Saeimas vēlēšanu kriminālprocesiem
Foto: LETA

Drošības policija (DP), kas pirms pašvaldību vēlēšanām strādā pastiprinātā režīmā, līdz šim saņēmusi informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, taču neviens kriminālprocess saistībā ar sestdien, 3. jūnijā, gaidāmajām vietvaras vēlēšanām patlaban nav sākts, noskaidroja portāls "Delfi". Vienlaikus no 12. Saeimas vēlēšanām pēdējās instances tiesā aizvien tiek skatīta krimināllieta par balsu pirkšanu par labu partijai "Saskaņa".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirms pašvaldību vēlēšanām DP jau saņēmusi informāciju par iespējamu prettiesisku kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus vai gatavošanos šādām darbībām. Visu iegūto informāciju iestāde izvērtē, atgādinot, ka par apzinātu prettiesisku kavēšanu personai brīvi vēlēt deputātus vai tikt ievēlētai, ir paredzēta kriminālatbildība. Par nelikumīgu atzīstama rīcība, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu u.c.

Jāatgādina, ka 2013. gadā DP par kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības togad notikušajās pašvaldību vēlēšanās sāka vien divus kriminālprocesus, bet jau 2014. gada Saeimas vēlēšanas par šo pašu noziegumu sākto kriminālprocesu skaits pieauga trīs reizes.

12. Saeimas vēlēšanās DP nācās uztraukties ne tikai par vietējiem nelabvēļiem, kas tīkoja ietekmēt vēlēšanu iznākumu, bet arī par ārvalstu specdienestiem, kuru interešu lokā bija gan Latvijas gatavošanās prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, Eiropas Parlamenta vēlēšanas un 12. Saeimas vēlēšanas. Togad DP par kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības sāka kopumā septiņus kriminālprocesus.

Pēc Saeimas vēlēšanām sāktie kriminālprocesi bija par iespējamiem pārkāpumiem par labu vairākām politiskajām partijām dažādos Latvijas reģionos. Vienu no kriminālprocesiem DP tā paša gada nogalē nodeva prokuratūrai, kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu personu. Savukārt 2015. gada pirmajos mēnešos DP prokuratūrai nodeva vēl divus kriminālprocesus, lūdzot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām. Togad DP prokuratūrai nodeva arī atlikušos divus kriminālprocesus.

Divus kriminālprocesus DP izbeidza, jo izmeklēšanā nekonstatēja, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Līdz 2015. gada jūnijam visos septiņos kriminālprocesos DP nopratināja vairāk nekā 250 personas, iegūstot gandrīz 100 personu liecības par notikušu balsu pirkšanu, kā arī veica desmit kratīšanas un aizturēja sešas personas. Izmeklējot šos kriminālprocesus, DP konstatēja arī centienus izplatīt dezinformāciju nolūkā maldināt procesa virzītāju, mēģinājumus diskreditēt izmeklēšanas procesu, kā arī liecinieku ietekmēšanu, par ko vienā gadījumā arī sāka kriminālprocesu.

Patlaban tikai viena no šīm krimināllietām tiek iztiesāta – visās pārējās spriedumi ir stājušies spēkā. Saistībā ar balsu pirkšanas gadījumiem Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vēlēšanu rezultātus nav nedz pārskatījusi, nedz anulējusi. Arī deputātu mandāti Saeimā nav pārdalīti.

2015. gada 6.oktobrī Rēzeknes tiesa apsūdzēto Jevgeņiju Brovčenko atzina par vainīgu balsu pirkšanā 12. Saeimas vēlēšanās par labu nu jau bijušajam "Vienotības" politiķim Dzintaram Zaķim un piesprieda viņam 100 stundas piespiedu darba. Tas bija pirmais spriedums par balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās, kas stājās likumīgā spēkā. Brovčenko tiesā atzina, ka 12.Saeimas vēlēšanās ir pircis balsis par labu Zaķim. Apsūdzētais atteicās no aizstāvja un lūdza tiesu neveikt pierādījumu pārbaudi. Viņš savu vainu atzina un izdarīto nožēloja. Spriedums netika pārsūdzēts un stājās likumīgā spēkā.

Citā kriminālprocesā par balsu pirkšanu par labu Zaķim notiesātas divas personas. 2015. gada 10. novembrī Rēzeknes tiesa par šo noziegumu notiesāja brāļus Viktoru Balabolini un Aleksandru Balabolini. Viktoram Balabolinam tiesa piesprieda 180 stundas piespiedu darba, bet viņa brālim - 160 stundas piespiedu darba. Arī šis spriedums ir stājies spēkā. Saskaņā ar spriedumu Viktors Balabolins Viļānu novada Sokolku pagastā pamudinājis savu brāli Aleksandru nobalsot par 15 eiro, kā arī sameklēt citus vēlētājus, kas tā rīkotos. Rezultātā Aleksandrs vēl diviem vēlētājiem par šādu balsojumu samaksājis pa 10 eiro.

Šā gada marta beigās balsu pirkšanas lietā par labu Zaķim notiesājošs spriedums stājās spēkā arī viņa draugam, uzņēmējam Andrim Kozulim. 30. martā krimināllietā par balsu pirkšanu vēlēšanās 2014. gada oktobrī Sakstagala pagastā atstāja negrozītu Latgales apgabaltiesas spriedumu. Apelācijas instances tiesa atzina Kozuli par vainīgu un piesprieda naudas sodu 75 minimālo mēnešalgu jeb tobrīd 27 000 eiro apmērā, piemērojot arī divu gadu aizliegumu ieņemt Viļānu novada domes deputāta amatu un piedalīties Saeimas, Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Savukārt pret otru krimināllietā apsūdzēto, vietējo iedzīvotāju Andreju Sačkovski lieta tika izbeigta saistībā ar viņa nāvi, viņu nereabilitējot.

2016. gada janvārī Cēsu rajona tiesa par balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās Zaķa labā sodīja bijušo deputātu un SIA "Madonas slimnīca" ārstu Igoru Aleksandrovu, kā arī Dolāru un Artūru Kleinus un Guntaru Veldri. Aleksandrovam tiesa piesprieda naudas sodu 13 minimālo mēnešalgu apmērā, Artūru Kleinu tiesa sodīja ar 150 stundām piespiedu darba, bet Dolāru Kleinu – ar 180 stundām piespiedu darba. Artūrs Kleins jau iepriekš bija sodīts, bet sodu nebija nomaksājis, tāpēc viņam noteikts maksāt arī 1860 eiro. Veldrem tiesa piesprieda naudas sodu sešu minimālo mēnešalgu apjomā. Visi četri apsūdzētie savu vainu atzinuši. Tā paša gada 17. februārī spriedums stājās likumīgā spēkā.

Savukārt krimināllietā par vēlētāju balsu pirkšanu Kurzemē 12. Saeimas vēlēšanās toreiz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidāta Mārtiņa Martinsona labā, abus pasūdzētos vīriešus – Arti Jaunzemu un Arti Bēricu – 2015. gada 30. oktobrī Kuldīgas rajona tiesa atzina par vainīgiem par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus, lietojot uzpirkšanu. Bēricu tiesa atzina par vainīgu par nozieguma organizēšanu vai vadīšanu un sodīja ar 220 stundām piespiedu darba, bet Jaunzemu – ar 120 stundām piespiedu darba.

Prokuratūras ieskatā Bērics pirms 2014. gada Saeimas vēlēšanām izteicis savam paziņam Jaunzemam piedāvājumu uzpirkt vēlētāju balsis, par to katram solot atlīdzību – piecus eiro. Jaunzems pamudinājis piecus vēlētājus par pieciem eiro piedalīties 12. Saeimas vēlēšanās, balsojot par iepriekš norādītu politiskās partijas deputātu kandidātu sarakstu un vienam konkrētam deputāta kandidātam ieliekot plus atzīmi. Apsūdzībā teikts, ka Jaunzems samaksājis katrai no šīm personām piecus eiro, bet piecus eiro paturējis sev. Advokāts un Latvijas Zaļās partijas valdes loceklis Martinsons tiesā savu saistību ar šo balsu pirkšanas gadījumu noliedza.

Kuldīgas rajona tiesas spriedums tika pārsūdzēts un nonāca apelācijas instances tiesā. Kurzemes apgabaltiesa nolēma Kuldīgas tiesas notiesājošo spriedumu atstāt negrozītu. Arī apelācijas tiesas spriedums tika pārsūdzēts. Augstākā tiesa atteicās pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu krimināllietā, līdz ar to apelācijas instances tiesas spriedums stājās spēkā.

2016. gada oktobrī Daugavpils tiesa Preiļos attaisnoja divus vīriešus, kas tika apsūdzēti balsu pirkšanā 12. Saeimas vēlēšanās par labu "Saskaņai". Viens no apsūdzētajiem Anatolijs Sprogis gan tika atzīts par vainīgu saistībā ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu apriti un viņam piespriests sods – 200 stundas piespiedu darba, kā arī viņam jāatmaksā 290 eiro kaitējuma kompensācija par labu valstij.

Savukārt pēc Krimināllikuma 90. panta 2. daļas - par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus un tikt ievēlētai viņš atzīts par nevainīgu un attaisnots. Arī otrs lietā par balsu pirkšanu apsūdzētais Fjodors Martinovs atzīts par nevainīgu un attaisnots. Vienā no tiesas sēdēm abi apsūdzētie gan atzinuši, ka pirkuši balsis 12. Saeimas vēlēšanās par labu "Vienotībai", nevis "Saskaņai".

Par Daugavpils tiesas spriedumu prokurore iesniedza protestu un lieta nonāca Latgales apgabaltiesā, kur 22. maijā viens no apsūdzētajiem nebija ieradies uz sēdi, tāpēc to atlika līdz 19. jūnijam.

Pēc informācijas par balsu pirkšanas gadījumiem partija "Saskaņa" saistībā ar 12. Saeimas vēlēšanu rezultātiem vērsās Augstākajā tiesā (AT), aicinot tiesu uzlikt par pienākumu CVK atzīt par nederīgām tās par "Vienotību" atdotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai deputāta kandidāta Dzintara Zaķa vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās Zaķim ir ielikta plus zīme.

Tāpat partija "Saskaņa" lūdza tiesu uzdot par pienākumu CVK pārskaitīt no atzītām par nederīgām vēlēšanu zīmēm izrietošās par vēlēšanu sarakstiem nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabalā un veikt izmaiņas 12.Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgales vēlēšanu apgabalā partijas "Vienotība" sarakstā un citu partiju sarakstos.

2014. gada oktobrī AT skatīja partijas "Saskaņa" sūdzību un uz tiesas sēdi bija ieradusies arī DP, kas pauda, ka balsu pirkšana 12. Saeimas vēlēšanās nav bijusi masveidīga. Latgalē tie bijuši atsevišķi gadījumi, proti, tieši par "Vienotības" iespējamajiem pārkāpumiem. Savukārt CVK tiesas sēdē uzsvēra, ka Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu konkrētajā vēlēšanu apgabalā likums neparedz.

AT "Saskaņas" sūdzību noraidīja, un AT lēmums nebija pārsūdzams.

Tiesas visos līdz šim pieņemtajos spriedumos vēlēšanu balsu pirkšanas lietās ir konstatējušas kopumā 66 uzpirktas balsis, bet mandātu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem ietekmē 78 balsu starpība. Līdz ar to nopirkto balsu skaits nesasniedza "kritisko masu", lai CVK būtu varējusi lemt par mandātu pārdali. "Saskaņa" sūdzējās AT par CVK lēmumu nepārdalīt mandātus starp 12. Saeimas vēlēšanās Latgales vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātiem pēc kārtējā tiesas sprieduma balsu pirkšanas lietā.

Šajā lietā nebija pārsūdzēts CVK lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, bet gan lēmums, kas pieņemts Saeimas vēlēšanu likuma 52.1 pantā paredzētajā kārtībā. No valodnieciskā viedokļa šis likuma pants skaidri noteic, ka CVK ir jāvērtē tikai ar notiesājošiem spriedumiem krimināllietās konstatēto vēlēšanu tiesību pārkāpumu ietekme uz mandātu sadalījumu.

AT "Saskaņas" pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu pārdalīti mandāti starp 12. Saeimas vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem Latgales vēlēšanu apgabalā, noraidīja un arī šis AT spriedums nebija pārsūdzams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Centrālā vēlēšanu komisija Valsts drošības dienests Lasāmgabali Latvijas Zaļā partija Saeima Saskaņa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form