Senāta Civillietu departaments 28. decembrī atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās SIA "Basketbola attīstības aģentūra Rīga" ("BAA Rīga") prasības lietā pret bijušo tās spēlētāju Dāvi Bertānu un viņa vecākiem par vairāk nekā 32 000 eiro atlīdzības un līgumsoda piedziņu.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa šā gada 22. janvārī noraidīja "BAA Rīga" prasību piedzīt no Bertāna 32 269 eiro par līgumsaistību pārkāpumu.
Lieta apgabaltiesā tika skatīta atkārtoti pēc tam, kad Augstākā tiesa (AT) daļēji atcēla Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 24. novembra spriedumu.
AT šajā lietā bija norādījusi, ka Bertāna līgums atzīstams par līgumu starp patērētāju un pakalpojumu sniedzēju. Lieta tika nodota atkārtotai izskatīšanai apgabaltiesā, kas prasību noraidīja. "BAA Rīga" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu.
Kā portāls "Delfi" uzzināja AT, senatoru kolēģija konstatēja, ka kasācijas sūdzībā minētie argumenti nerada acīmredzamu pamatu uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Senāts, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir ievērojusi Senāta 2020. gada 16. janvāra spriedumā šajā lietā sniegto tiesību normās ietvertā jēdziena "patērētājs" iztulkojumu.
Līdz ar to kasācijas sūdzības iesniedzējai nav pamata atsākt strīdu par šo jautājumu un Senātam – minēto skaidrojumu sniegt atkārtoti.
Secinājumu par pušu līguma strīdus punkta netaisnīgumu apgabaltiesa ir izdarījusi lietas apstākļu un pierādījumu visaptverošas vērtēšanas rezultātā, un Senātam nav šaubu par izdarītā secinājuma pareizību.
Senāts arī noraidīja kasācijas sūdzības iesniedzējas lūgumu uzdot jautājumus Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai.
Senāts lēmumā norādīja, ka prasītājas ierosinātie jautājumi par Padomes 1993. gada 5. aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos normu iztulkojumu lietas izspriešanai nepieciešamajā apjomā jau ir atrisināti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.
Līdz ar Senāta 28. decembra lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 22. janvāra spriedums, ar kuru "BAA Rīga" prasība prasības izskatāmajā daļā, proti, par pakalpojuma līgumā paredzētās atlīdzības 19 600 eiro un līgumsoda 12 969 eiro piedziņu, noraidīta.
Apgabaltiesa nosprieda piedzīt no "BAA Rīga" trīs atbildētāju labā ar lietas vešanu saistītos izdevumus 950 eiro katram un atcelt prasības nodrošinājumu, kas piemērots ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2014. gada 30. septembra lēmumu un 2016. gada 26. septembra lēmumu.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa, skatot lietu atkārtoti, secināja ka līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies SIA "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu, portālam "Delfi" pēc sprieduma tolaik norādīja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Dace Kantsone.
Ja līguma noteikumi tam neatbilst, tad tiesai jāvērtē, vai līguma noteikumi ir taisnīgi. Šajā gadījumā bija veicama netaisnīguma pārbaude.
Kā skaidroja tiesnese, apgabaltiesa ir salīdzinājusi līguma noteikumus ar basketbola nozarē pastāvošo starptautisko un ārvalstu praksi un secināja, ka atlīdzības apmērs var tikt noteikts 10% apmērā, taču līguma termiņš ar aģentu praksē tiek noteikts uz laiku līdz diviem gadiem, bet ar basketbola klubu līdz četriem gadiem, kā to paredz FIBA noteikumi.
"Tā kā Dāvis Bertāns līgumu nebija slēdzis kā profesionālis un Dāvja Bertāna gadījumā līgums ir atzīts par patērētāja līgumu, tad netaisnīgie līguma noteikumi nav piemērojami," atzina Kantsone. "Gan Patērētāju tiesību aizsardzības likums, gan Senāta un Eiropas Savienības tiesas judikatūra paredz, ka šādā gadījumā netaisnīgos līguma noteikumus nepiemēro vispār, nevis vērtē, kāds būtu līgumsaistību taisnīgāks noregulējums."
Šis gan nav vienīgais strīds starp "BAA Rīga" un Bertānu.
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai jāskata arī lietu, kurā "BAA Rīga" cenšas piedzīt 10% no Bertāna vairāku miljonu eiro vērtajiem līgumiem. Prasības kopējā summa ir 1 663 777,99 eiro jeb desmit procenti no Bertāna algas Spānijas klubā Vitorijas "Laboral Kutxa" (2 000 000 eiro par divām sezonām), kā arī Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) vienībās Sanantonio "Spurs" (8 175 624,94 eiro trijās sezonās) un Vašingtonas "Wizards" (6 462 155 eiro vienā sezonā).
Portāls "Delfi" iepriekš jau aprakstījis diezgan unikālās lietas būtību. "BAA Rīga" jeb "Basketbola attīstības aģentūra Rīga" bija uzņēmēja Mārtiņa Lauvas vadīta aģentūra, kura pirms vairāk nekā desmitgades pasāka savā paspārnē pulcēt vairākus ļoti talantīgus jaunos basketbolistus. Vairums no viņiem pārstāvēja bērnu un jauniešu basketbola skolu "Rīga", bet līgumsaistības ar "BAA Rīga" spēlētājiem paredzēja iespēju gūt dažādus pakalpojumus gan profesionālās basketbolista karjeras attīstībai, gan ar sportu nesaistītiem mērķiem.
Apmaiņā pret to no brīža, kad basketbolists kļūst par profesionāli, kurš pelna vismaz 1500 eiro mēnesī, desmit procenti no šīs summas viņam jāsamaksā aģentūrai. Šādu kārtību, piemēram, ar Dāvi Bertānu noslēgtais līgums paredzēja līdz pat 2024. gadam jeb 15 gadus no līguma slēgšanas brīža.
Žurnālists Ingmārs Jurisons 2010. gada 12. martā portālā "Sporta Avīze+" publicēja rakstu, kurā tika atklātas vairākas no "BAA Rīga" slēgto tipveida līguma detaļām. Aģentūras vadītājs un tās šī brīža valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva, reaģējot uz interneta vidē izteiktajiem komentāriem, deva spēlētājam iespēju tās dienas laikā pārtraukt sadarbību bez jebkādām sankcijām par vienpusēju līguma laušanu, liecina "Delfi" rīcībā esošie tiesas dokumenti. Šādu iespēju izmantoja tobrīd basketbola klubā "Ventspils" spēlējošie Dairis Bertāns un Jānis Strēlnieks.
Sasniedzis pilngadību, Dāvis Bertāns līgumu ar "BAA Rīga" vienpusēji lauza un ar cita aģenta starpniecību parakstīja 193 000 eiro vērtu līgumu ar Slovēnijas klubu "Olimpija Ljubljana". "BAA Rīga" pret šādiem gadījumiem bija nodrošinājusies, iekļaujot ar saviem jaunajiem talantiem noslēgtajos līgumos virkni līgumsodu par dažādu punktu nepildīšanu.
Tādēļ 2014. gada maijā tā vērsās pret basketbolistu un viņa vecākiem tiesā, pieprasot 500 000 eiro par vienpusēju līguma laušanu, vēl 15 000 eiro par trīs citu līguma punktu pārkāpumiem, kā arī desmit procentus no Bertāna algas Slovēnijas klubā un kavējuma naudu par laicīgu šīs summas nesamaksāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
