Atsevišķās reizēs muitnieki papildināja magnētu krājumu, ja tie nespēja noturēt monētu svaru. Prokuratūras un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks minēja, ka vīriešu ģērbtuvē nereti iegriezās arī sievietes.
"Viņi varētu strādāt par iluzionistiem," sacīja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins, rādot žurnālistiem videomateriālus, kuros redzams, kā muitnieki pa vienam ienāk ģērbtuvē un noliek naudu, veic uzskaiti.
Kā norādīja prokurore Džena Andersone, šiem muitniekiem radās nesodāmības sajūta. Summas, kādās tika ņemti kukuļi, bija "dzeramnaudas apjomā" – ņēma gan monētas, gan banknotes summā vidēji līdz 10 eiro.
Pakalpojumi, kādus par šo naudu veica muitnieki, bija, piemēram, ātrāka nonākšana pāri robežai un citas darbības, kas atviegloja robežas šķērsošanu.
Tā kā videomateriālos nebija redzams, cik kurā brīdī eiro tiek paņemti, tika ievērots labvēlības princips un pieņemts, ka kukulis ir bijis vismaz viena piecu eiro banknote, lai gan reālais kopējais naudas apjoms, kādu muitnieki piecu mēnešu laikā ir ņēmuši, ir daudz lielāks. Noziegumi notikuši diendienā un stundu stundā piecus mēnešus, sacīja VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors.
Pirmā tiesas sēde, kurā tiks skatīta viena no Terehovas muitnieku kukuļņemšanas lietām, notiks nākamā gada 10. februārī. Savukārt nākamnedēļ tiek gaidīts nolēmums par vienas lietas izskatīšanu rakstveidā. Divu lietu izskatīšanas laiks vēl nav zināms.
Jau ziņots, ka noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra nodevusi Ekonomisko lietu tiesai četras krimināllietas, kurās kopumā 20 muitas amatpersonām celtas apsūdzības par to, ka, būdamas valsts amatpersonas, izmantojot savu dienesta stāvokli, tās izdarīja kukuļu ņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Šī gada 30. septembrī prokuratūra no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes saņēma ierosinājumus uzsākt kriminālvajāšanu pret 21 muitas amatpersonu par minētā nozieguma izdarīšanu.
Krimināllieta daļā pret vienu muitas amatpersonu prokuratūrā tika izbeigta personas nāves dēļ, bet pret pārējām personām celtas apsūdzības par Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Likums par kukuļņemšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona vai ja tā izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Ar pieciem apsūdzētajiem prokuratūrā noslēgtas vienošanās par vainas atzīšanu un sodu, nododot krimināllietas tiesai vienošanās procesa kārtībā, bet krimināllietas pret pārējiem 15 muitniekiem nodotas izskatīšanai tiesai vispārējā kārtībā.
Prokuratūra īpaši atzīmē, ka pirmstiesas kriminālprocesu pabeigšana mazāk nekā astoņu mēnešu laikā tik apjomīgās krimināllietās bija iespējama konstruktīvas un profesionālas sadarbības rezultātā ar VID Iekšējās drošības pārvaldi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
