Foto: F64
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 7. septembrī pulksten 14 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt krimināllietu, kurā par naudas izkrāpšanu un piesavināšanos apsūdzēts bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis.

Jau ziņots, ka pērn prokuratūra uzrādīja apsūdzību bijušajam diplomātam Brēmanim par Latvijai piederošu 102 721 eiro izkrāpšanu un piesavināšanos. Apsūdzība celta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī krāpšanu un piesavināšanos lielā apmērā, par ko tiek apsūdzēta Latvijas vēstniecības Apvienotajos Arābu Emirātos amatpersona, toreiz informēja prokuratūrā.

Brēmanis pēdējo mēnešu laikā aktīvi piedalās dažāda veida protesta akcijās pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai. Piemēram, viņš ir viens no organizatoriem pasākumam "Baltijas ceļš 2021", kurā trīs Baltijas valstu iedzīvotāji plāno organizēt jaunu Baltijas ceļu, lai iestātos pret valstīs noteiktajiem ierobežojumiem. Saistībā ar šo pasākumu pretenzijas paudis gan oriģinālā Baltijas ceļa organizators Dainis Īvāns, gan dziesmas "Atmostas Baltija" autori Boriss Rezņiks un Valdis Pavlovskis.

Laikraksts "Latvijas Avīze" iepriekš vēstīja, ka 2019. gada 24. jūlija tiesas sēdē lūgumu par lietas iztiesāšanu slēgti pieteica apsūdzētā Brēmaņa advokāts Egons Rusanovs. Toreiz viņš tiesā norādījis, ka tiks izskatīta ĀM darbība, finansējums un liet­vedības dokumenti, kas esot ierobežotas pieejamības informācija. Tiesa gan šo lūgumu toreiz neapmierināja.

Tāpat laikraksts, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, vēstīja, ka lietā ir runa ar piecām naudas summām, kas kopā veido valstij nodarīto materiālo kaitējumu. Šīs summas ir 48 152,15 eiro, 33 754,87 eiro, 2920,66 eiro, 471,30 eiro un 17 422,29 eiro. Kopā 102 721,27 eiro. Ārlietu ministrijas kā cietušās institūcijas materiālā kaitējuma kompensācija, kā iepriekš rakstīja laikraksts, ir 85 298,96 eiro – starpību Brēmanis ir valstij jau atmaksājis.

Jau ziņots, ka Brēmanis, būdams valsts amatpersona ar tiesībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem vēstniecības bankas kontā un kā Ārlietu ministrijas darbinieks laika posmā no 2013. gada līdz 2016. gadam, kopsummā izkrāpa un piesavinājās Latvijai piederošus finanšu līdzekļus vairāk nekā 102 721 eiro apmērā, uzskata prokuratūra.

Savas noziedzīgās darbības viņš veica, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, rīkojoties pretēji tā uzdevumiem un interesēm. Ārlietu ministrijā iepriekš apstiprināja, ka darba attiecības ar Brēmani izbeigtas 2017. gada 31. janvārī, savstarpēji vienojoties.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" iepriekš ziņoja, ka bijušā Latvijas vēstniecības pilnvarotā lietveža Apvienotajos Arābu Emirātos visplašāk atspoguļotais veikums bija viņa sarīkotās vakariņas 2017. gadā Dubaijā. Brēmanim izdevās sasēdināt pie viena galda tā laika Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kādu šeihu un uzņēmēju Aināru Šleseru, prezidentam it kā par to iepriekš neko nezinot.

Atsaucoties uz Uzņēmuma reģistra informāciju, "de facto" vēstīja, ka Valsts drošības dienests (VDD) 2018. gada decembrī nolēmis uzlikt arestu Brēmaņa kā tobrīd aizdomās turamā mantai. Vēlāk arī stājies spēkā arests viņam piederošā uzņēmuma "Middle East Latvia Holding" kapitāldaļām.

Raidījums tolaik minēja, ka diplomātu aprindās jau kādu laiku tiekot runāts par iespējamu līdzekļu izkrāpšanu no ārlietu dienesta caur dienesta dzīvokļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!