Bijušam Rīgas omonietim Mihailovam Lietuvas apelācijas tiesa atstāj spēkā mūža ieslodzījumu
Foto: LETA

Lietuvas apelācijas tiesa pirmdien atstājusi spēkā bijušam Rīgas omonietim Konstantīnam Mihailovam jeb Konstantīnam Ņikuļinam mūža ieslodzījumu, kas viņam piespriests par dalību 1991.gadā notikušajā Medininku robežkontroles punkta slaktiņā. Līdz ar to šis spriedums stājies spēkā.

Tiesa arī apmierinājusi Lietuvas Ģenerālprokuratūras prasību pārkvalificēt Mihailova noziedzīgās darbības no slepkavības ar iepriekšēju nodomu uz noziegumu pret cilvēci.

1991.gada 31.jūlija naktī omoniešu uzbrukumā Medininku robežkontroles punktam tika smagi ievainoti un vēlāk slimnīcā mira septiņi Lietuvas robežsargi un muitnieki - Mindaugs Balavaks, Antans Musteiķis, Jozs Janonis, Aļģimants Jozaks, Aļģirds Kazlausks, Staņislovs Orlavičs un Ričards Rabavičs. Izdzīvoja vienīgi smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.

Kā norādījis tiesnesis Aloīzs Kruopis, notiesātais bijis to personu skaitā, kas izdarījušas vardarbīgus noziegumus pret astoņām Lietuvas amatpersonām, kuras saskaņā ar starptautisko tiesību normām uzskatāmas par civiliedzīvotājiem.

Tiesa atzinusi, ka Medininku asinspirts bija daļa no Padomju Savienības toreizējās politikas. Tā norādījusi, ka lietas materiāli liecina, ka Padomju Savienība pēc Lietuvas un Latvijas neatkarības atjaunošanas centās ar iebiedēšanu un teroru destabilizēt situāciju, turpināt okupāciju un panākt šo valstu atgriešanos savā sastāvā. Lietuvā kopš 1991.gada sākuma tika īstenota atklāta militārā agresija, mēģinot izprovocēt bruņotu konfliktu, nemierus. Sekmīgas provokācijas gadījumā tas būtu devis ieganstu gāzt šo valstu valdību, izmantot karaspēku, lai ieviestu Padomju Savienības prezidenta pārvaldi un tādējādi turpināt okupāciju.

Pēc tiesneša teiktā, noziegums bijis rūpīgi izplānots un sagatavots, sācies pēkšņi un muitniekiem, kas nekādā veidā nav izturējušies provocējoši vai pretojušies, tēmēts galvā, apzināti gribot viņus nogalināt.

Bijušais Rīgas OMON vienības loceklis, 1967.gadā dzimušais Konstantīns Ņikuļins par aizdomās turēto šai lietā tika atzīts 2007.gadā. Tā paša gada oktobrī Lietuvas Ģenerālprokuratūra, balstoties uz Eiropas aresta orderi, vērsās pie Latvijas kolēģiem ar lūgumu izdot Ņikuļinu, kas Latvijā jau bija notiesāts par pretvalstisku darbību, bet šai laikā bija kļuvis par Konstantīnu Mihailovu, jo savulaik viņam tika piemērota procesuālā aizsardzība kā lieciniekam Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas rajona nodaļas vadītāja Vjačeslava Liscova slepkavības lietā, līdz ar to viņš bija ieguvis pasi uz Latvijas pilsoņa Mihailova vārda.

2008.gada janvāra beigās Mihailovs tika izdots Lietuvai, kur Ģenerālprokuratūra 2009.gada janvārī pabeidza viņa lietas pirmstiesas izmeklēšanu.

2011.gada 11.maijā Viļņas apgabala tiesa notiesāja Mihailovu par dalību Medininku slaktiņā kā par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, piespriežot viņam stingrāko Lietuvā iespējamo sodu - mūža ieslodzījumu. Prokurori pārsūdzēja šo spriedumu Lietuvas apelācijas tiesā, aicinot pārkvalificēt notiesātā noziedzīgo darbību un traktēt to kā noziegumu pret cilvēci. Tādu iespēju pavēra jaunā Lietuvas kriminālkodeksa redakcija, kas bija stājusies spēkā neilgi pirms tam. Apelācijas tiesa Mihailova lietu sāka izskatīt 2012.gadā.

Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī piesprieda Mihailovam brīvības atņemšanu uz divarpus gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Saskaņā ar apsūdzību Mihailovs kā OMON darbinieks piedalījies vairākos uzbrukumos cilvēkiem uz Vecmīlgrāvja tilta, Iekšlietu ministrijas (IeM) ieņemšanā, uzbrukumos trim muitas punktiem uz Latvijas un Lietuvas robežas, Latvijas Televīzijas ēkai, Minskas Milicijas skolas filiālei Rīgā, IeM Mācību centram Dubultos u.c.

Tags

Ģenerālprokuratūra Lietuva OMON Padomju Savienība Rīgas apgabaltiesa

Comment Form