Vienā no tā sauktajām "Latvenergo" kukuļņemšanas lietām notiesāto bijušo uzņēmuma "Latvenergo" viceprezidentu Aigaru Meļko pirmdien nolemts pirms termiņa nosacīti atbrīvot no cietuma, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Meļķo tiesa nolēmusi atbrīvot no brīvības atņemšanas soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, vienlaikus nosakot viņam elektronisko uzraudzību.
2019. gada oktobrī spēkā stājās tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma "Latvenergo" viceprezidentam Aigaram Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma "Energy Consulting" vadītājam Livanovičam tika piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko tika piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam – katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.
Jau pērn pirms termiņa nosacīti atbrīvoti no cietuma tika Cvetkovs un Livanovičs. Arī viņiem tika piemērota elektroniskā uzraudzība.
Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī "Latvenergo" pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā nozīmēta 2022. gada 22. februārī pulksten 10.
Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007. gada 1. augusta līdz 2010. gada 15. jūnijam. Kukulis dots par to, lai "Latvenergo" rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma "Alstom Power Sweden AB" piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.
Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt Meļko un Cvetkovs bija apsūdzēti par kukuļņemšanu pēc Krimināllikuma 320.panta 3.daļas jeb par šī nozieguma paveikšanu organizētā grupā.
Tā dēvēto "Latvenergo" amatpersonu krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp "Latvenergo" prezidentu Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Meļko.
Tā dēvētā "Latvenergo" pamata krimināllieta patlaban tiek skatīta pirmās instances tiesā. Šajā krimināllietā bijušais uzņēmuma prezidents Miķelsons apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un kukuļņemšanu lielā apmērā. Arī Miķelsona kādreizējam vietniekam Meļko un "Latvenergo" amatpersonai Ērikam Priedniekam celtas apsūdzības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Miķelsonam un Meļko apsūdzības celtas arī par organizētā grupā izdarītu noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā ar citiem organizētās grupas dalībniekiem.
Biznesa konsultantam Livanovičam apsūdzība celta par Miķelsona, Meļko un Priednieka izdarīto dienesta pilnvaru pārsniegšanas atbalstīšanu un kukuļdošanu lielā apmērā bijušajām "Latvenergo" amatpersonām. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanu un par tirgošanos ar ietekmi. Ārvalstu uzņēmējiem, kuri bija iesaistīti "Latvenergo" amatpersonu slēgtajos darījumos, Robertam Gerosam un Mehdi Hadži Džavadam apsūdzības celtas par tirgošanos ar ietekmi. Uzņēmējam Jevgēnijam Levinam apsūdzība celta par to, ka viņš atbalstīja tirgošanos ar ietekmi.
