Bijušais "Latvijas Tautas bankas" (LTB) prezidents Māris Ārgalis, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, nodarījis bankai Ls 2 343 395 zaudējumus, teikts Ārgalim izvirzītajā apsūdzībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Apsūdzībā, ko pirmdien Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā nolasīja prokurors Edvīns Piliksers, kopumā ir 16 epizodes par Ārgaļa izsniegtajiem kredītiem dažādām ar viņu saistītām firmām. Visas šīs epizodes notikušas laika posmā no 1994.gada 1.marta līdz tā paša gada 30.maijam.

Kā teikts apsūdzībā, Ārgalis izsniedza kredītus uzņēmumiem, kuri bija tikai nesen dibināti vai arī iepriekš bija strādājuši ar zaudējumiem vai pavisam nelielu peļņu. Sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību, kuras no LTB saņēma vairāku simtu tūkstošu latu kredītus, statūtapitāls bija no Ls 100 līdz Ls 3000, bet AS "Vaga RTV Pres" statūtkapitāls bija 10 miljoni Krievijas rubļu.

Kā ķīla septiņām firmām izsniegtajiem kredītiem tika uzrādīts "Vaga RTV Pres" piederošais 55 kotedžu ciemats celtniecības stadijā, kurš atradās Krievijā, Kalugas apgabalā. Īpašuma vērtētājs šo nepabeigto ciematu bija novērtējis par Ls 3 500 000, taču pamatojuma šādam novērtējumam nebija. Kopumā pret šo ķīlu tika izsniegti kredīti par Ls 1 710 000. Savukārt kā triju izsniegto kredītu ķīla tika uzrādītas būvkonstrukciju nomas tiesības ar izpirkšanas tiesībām, kas piederēja SIA "Vaga". Šīs konstrukcijas bija novērtētas par Ls 1 601 001, bet pret šo ķīlu izsniegto kredītu apjoms bija Ls 620 000. Neviena no firmām, kas saņēma apjomīgos kredītus, reālu saimniecisko darbību neveica, turklāt vairumā gadījumu nauda līdz firmām nemaz nenonāca, jo tikko izņemta no LTB kases, tā tika nodota Ārgaļa rīcībā vai atdota "Vagai", kas bija saistīta ar Ārgali.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form