Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka, Valsts policijas (VP) ieskatā, Vaļagins bijis viens no galvenajiem slepkavības organizatoriem.
Pats Vaļagins deviņdesmitajos gados tika notiesāts kopā ar visu Haritonova bandu, bet no cietuma iznāca 2000. gadā. Šī gada 11. martā Vaļaginu nogalināja viņa mašīnā. "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka slepkavība bijusi saistīta ar kādu pazudušu kokaīna kravu.
Vaļagins arī labi pazinis abus slepkavības pasūtītājus – uzņēmējus Mihailu Uļmanu un Aleksandru Babenko. VP izmeklētājs Romāns Jašins raidījumam norādīja, ka Vaļagins jau sen bijis pazīstams ar Babenko. Abus vīriešus saistījušas finansiālas attiecības.
Savukārt slepkavības izpildītājs bijis Latvijā dzimušais Viktors Krivošejs, kurš 1997. gadā tiesāts par alkohola ražošanas uzņēmuma "Veta" prezidenta Haralda Vetera noslepkavošanu. Krivošejs jau 2016. gadā mēģinājis noslepkavot Bunkus, taču toreiz neesot nostrādājis ierocis.
Prokurors Aldis Lasmanis raidījumam norādījis, ka par Bunkus slepkavību apsolīti vismaz 300 000 eiro. Tiesa, Krivošejam par slepkavības izpildīšanu neesot samaksāta visa apsolītā nauda. Pēc tam, kad viņš sācis mēģināt šo naudu atgūt, radušies draudi viņa dzīvībai un viņš vērsies pie likumsargiem, solot sadarboties Bunkus slepkavības izmeklēšanā. Taču pēc Vaļagina slepkavības Krivošejs pārstājis sadarboties.
Raidījumam arī zināms, ka Bunkus vērsies pie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) saistībā ar uzņēmuma "Aizko", kura administrators viņš bija, darbību. Proti, šis uzņēmums nodarbojās ar naudas inkasāciju no Uļmanam piederošajiem "Mego" veikaliem, taču Bunkum bija radušās aizdomas, ka "Aizko" darbojas vien kā starpnieks, jo reālu inkasāciju veica uzņēmums "Evor", bet no inkasētajiem 12 miljoniem eiro, divi miljoni palikuši pie LPB līdzīpašnieka SIA "Mono".
Jāpiebilst, ka arī portāls "Delfi" iepriekš rakstījis par Bunkus vēršanos FKTK saistībā ar Uļmanam piederošo LPB.
No Bunkus slepkavības lietas tagad izdalīts atsevišķs kriminālprocess par noziegumiem tautsaimniecībā. Tas nodots izmeklēšanai VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP). No tiesībsargu teiktā noprotams, ka runa ir par varbūtējiem nelegālās naudas darījumiem, kuros figurē abi iespējamie nozieguma pasūtītāji, vēsta raidījums.
Jau ziņots, ka minētajā lietā tika aizturēti uzņēmēji Mihails Uļmans, Aleksandrs Babenko un Arkādijs Judins.
Valsts policija 24. maijā paziņoja, ka tai izdevies noskaidrot faktiski visu Bunkus slepkavībā iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam. Toreiz policijas preses paziņojumā minēts, ka aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs. Patlaban krimināllieta atrodas prokuratūrā.
16 gadu ilgajā advokāta praksē Bunkum bijusi pieredze arī 70 maksātnespējas lietās, no kurām zināmākā ir "Trasta komercbankas" likvidācija, vēstīja raidījums.
AS "Trasta Komercbanka" administratora palīgs Bunkus bija arī viens no potenciālajiem kandidātiem uz "ABLV Bank" likvidatora amatu.
Tāpat neilgi pēc slepkavības kļuvis zināms, ka Bunkus otrdien, dienu pirms noslepkavošanas atsaucis divas trešdien ieplānotas izsoles, kurās bija paredzēts pārdot kopumā aptuveni 400 000 eiro vērtas prasījuma tiesības pret viņa administrētā maksātnespējīgā SIA "Rego Trade" bijušajiem vadītājiem. Par to liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
