Būvuzņēmēju Martinsonu notiesā par mēģinājumu izkrāpt ES naudu
Foto: LETA

Basketbola kluba "VEF Rīga" valdes priekšsēdētājs un būvuzņēmējs Māris Martinsons, ģimenei pieder lielu publisko iepirkumu uzvarētājs būvkompānija "Moduls Rīga", šovasar notiesāts par mēģinājumu izkrāpt Eiropas fondu līdzekļus un dokumentu viltošanu, ziņo LTV raidījums "de facto".

Tiesas lēmums saistīts ar uzņēmumu "Evopipes", kurā Martinsons savulaik bija līdzīpašnieks un valdes loceklis. Kopā ar Martinsonu sodīti divi viņa bijušie kolēģi uzņēmumā "Evopipes" un arī šis uzņēmums kā juridiska persona.

Apsūdzība saistīta ar Eiropas struktūrfondu projektu: 2009. gadā "Evopipes" ieguva iespēju nopirkt plastmasas cauruļu ražošanas iekārtu bloku ar Eiropas fondu atbalstu. Līgums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) paredzēja, ka projekta izmaksas būs 1,4 miljoni eiro, bet no fondiem varētu atgūt pusmiljonu eiro (35%).

Taču tiesas spriedums atklāj, ka "Evopipes" valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins tolaik bija vienojies ar ražotāju Vācijā par iekārtu iegādes cenu - pusmiljonu eiro. Viļķins kopā ar tā laika "Evopipes" valdes locekli Māri Martinsonu un izpilddirektoru Oļegu Ļamovu radīja shēmu, lai mēģinātu iegūt trīsreiz lielāku Eiropas fondu atbalstu un pie iekārtas tiktu gandrīz par brīvu, secina "de facto".

Tomēr "Evopipes" atbalstu nesaņēma vispār – tā vietā tika ierosināts kriminālprocess. Tajā Viļķins un Martinsons apsūdzēti par dokumentu viltošanu un krāpšanas mēģinājumu, Ļamovs - par krāpšanas mēģinājumu. Visi šie panti piemēroti arī "Evopipes" kā juridiskai personai.

Tā kā apsūdzētie vainu atzina un sadarbojušies, prokuratūra nolēma, ka var slēgt vienošanos par sodu. Šādā gadījumā tiesa pārbauda, vai prokurora un apsūdzēto vienošanās par sodu ir likumīga, un apstiprina šo vienošanos.

Martinsonam un Viļķinam katram bija jāsamaksā 21 600 eiro sods, Ļamovam – 10 800 eiro, bet pašam "Evopipes" – 14 400 eiro eiro. Salīdzinājumam – uzņēmuma aizvadītā gada apgrozījums bija 20 miljoni eiro.

Šajā gadījumā smagākais pants - par krāpšanu lielā apmērā - paredz sodu no diviem līdz desmit gadiem cietumā, bet uzņēmēji sodīti vien ar naudas sodiem.

"Sakarā ar to, ka reāls kaitējums valstij netika nodarīts, tāpēc es uzskatu, ka arī šāds sods ir noteikts adekvāti arī par mēģinājumu," raidījumam "de facto" saka Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne.

Martinsons raidījumam apliecina, ka viņš piemēroto naudas sodu samaksājis jau uzreiz nākamajā dienā. Tiesa gan, neraugoties uz atzīšanos tiesā, sarunā ar "de facto" Martinsons atkal mēģinājis uzsvērt, ka viņš ar shēmām nav saistīts: "Es nevienu brīdi neesmu bijis shēmas autors. Un neesmu piedalījies naudas izkrāpšanā."

Martinsonu tur aizdomās arī Finanšu policijas sāktā lietā par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, dokumentu noformēšanu par nenotikušiem darījumiem un naudas atmazgāšanu. Šajā lietā figurē cits ar Martinsonu saistīts uzņēmums - "Moduls Rīga".

Uz jautājumu, vai tā ir sakritība vai Martinsona darbības stils, ja ir divas šādas krimināllietas, uzņēmējs raidījumam atbild: "Uzskatīsim, ka tā ir sakritība." Viņš gan norāda, ka 20 gadus darbojies biznesā un pēkšņi vienā gadā pret viņu sāktas divas lietas. Uz jautājumu, vai sabrukusi viņa "politiskā aizmugure", Martinsons atbild: "Iespējams."

Martinsons savulaik ziedojis 14 tūkstošus eiro partijai "Jaunais laiks" un viens no viņa redzamākajiem draugiem politikā ilgāku laiku ir Edgars Jaunups, atgādina "de facto". Viļķins 2009. gadā ziedojis vairāk nekā divdesmit tūkstošus TB/LNNK.

Tags

Finanšu policija Māris Martinsons
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form