VAS "Latvijas pasts" norēķinu sistēmā krāpnieki ar viltotiem dokumentiem ir atvēruši kontus, no ātro kredītu un līzinga kompānijām paņēmuši kredītus vairāku tūkstošu eiro vērtībā, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Aizņēmumi noformēti uz cilvēku vārda, kuri par tiem neko nav zinājuši, taču tagad spiesti cīnīties pret ātro kredītu firmām. Raidījums vēsta, ka krāpnieku nagos nokļuvis Aivars, kurš ir vidēji turīgs uzņēmējs un kura rezerves daļu piegādes firma darbojas jau 15 gadus. Viņa un uzņēmuma finanšu reputācija ir laba, nav bijusi nepieciešamība aizņemties, arī nodokļi maksāti laikus. Taču janvārī negaidīti Aivars ir nokļuvis ātro kredītu parādnieku "melnajos sarakstos", lai gan kredītus nav ņēmis.
Pats uzņēmējs raidījumam atklājis, ka par šo faktu uzzinājis, kad viņa pastkastītē dzīves vietā bijis firmas "Moneza" atgādinājums, par kavētiem maksājumiem.
"Varētu teikt, ka tas bija šoks, jo nekad savā apzinātajā dzīvē, ja tā to var izteikties, neesmu griezies pie šāda veida kreditētājiem, lai iegūtu naudu," izteicies Aivars.
Kredītinfomācijas biroja reģistrā uzņēmējs konstatējis, ka kavējis maksājumus vairāk nekā mēnesi un ir parādā 5000 eiro. Pēc Aivara iesnieguma policijā uzsākts kriminālprocess. Izmeklētāji ieteikuši doties uz pasta nodaļu un palūgt Pasta norēķinu sistēmas izdruku.
Pēc viņa teiktā, izdrukā redzams, ka nepilni 12 000 "ienākuši un izgājuši". Nauda izņemta vairākos piegājienos divu dienu laikā dažādās pasta nodaļās. Izņemtās summas bijušas 500 eiro, 2000 eiro un vairākas reizes arī 3000 eiro. Pastā uzņēmējs uzzinājis, ka kāda persona Pasta norēķinu sistēmā atvērusi kontu uz viņa vārda, izmantojot personas identifikācijas karti.
Uzņēmējs atzīmējis, ka identifikācijas kartē ID numurs bijis cits, seja – cita, norādītā adrese – cita, taču bijis viņa vārds uzvārds, personas kods.
VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns raidījumam atzinis, ka "šim dokumentam, kas ir ID karte, nebija nekādu ne vizuālu ne redzamu atšķirības pazīmju no jebkuras ID kartes, kādas mums ir kabatā. Un faktiski arī visi dati uz šīs kartes bija pareizi, izņemot vienu momentu. Ja tā bija mana ID karte, tad tur nebija mana fotogrāfija, bet bija tā cilvēka, kurš viņu uzrādīja. Un to arī mums pilsonības un migrācijas lietu pārvalde mums atzina, ka mēs tādas izmaiņas nebūtu varējuši identificēt".
Raidījums atzīmē, ka pasta nodaļās personu dokumentus pārbauda nederīgo dokumentu reģistrā, lai kontu neatvērtu ar zagtām vai pazaudētām personu apliecībām. Taču šis instruments ir nederīgs, ja klients uzrāda viltotu dokumentu. Tad no reģistra pienāk tāda pati atbilde kā par derīgu – šāds dokuments nav reģistrēts nederīgo dokumentu datu bāzē.
Latvijas pasts izmanto nederīgo dokumentu reģistru, taču tam pieejams ir arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošais derīgo dokumentu reģistrs. Tajā var saņemt pilnu informāciju par dokumentu un arī fotogrāfiju.
Raidījums vēsta, ka droša un ticama klientu identifikācija ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas jānodrošina finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Pirms gada pasts nonācis Finanšu un kapitāla komisijas (FKTK) uzraudzībā, kad finanšu sistēmā notika lielās pārmaiņas, lai Latviju neiekļautu "Moneyval" pelēkajā sarakstā.
Pastā raidījumam skaidrots, ka FKTK pasta klientu identifikācijas kārtību atzinusi par pietiekamu. Komisijā gan raidījumam tas noliegts, no sīkākiem komentāriem atturoties, vien atzīmējot, ka komisija ir saziņā ar pastu un jautājumu risinās.
Blēžus izdevās aizturēt, pateicoties Latvijas pasta darbiniekiem. Kad uzņēmums sapratis, ka tiek krāpts, izlemts izlikt krāpniekiem lamatas. Uzdevums nav bijis viegls, jo uzņēmumam ir ap 300 pasta nodaļu, krāpnieki darījumus veica visās Latvijas malās.
Vilcāns raidījumam stāstījis, ka pasts pats sācis "meklēt šīs lietas" un "identificēt šo personu no videokamerām, kā viņa izskatās, mēs paši šo bildi pārsūtījām visām pārējām pasta nodaļām un pateicoties pasta nodaļu tādai proaktīvai un pašaizliedzīgai darbībai, viņi tiešām šo cilvēku identificēja un operatīvi nodeva informāciju policijai, lai spētu aizturēt".
"Latvijas pastam" izdevies identificēt vairāk nekā 10 šāda veida krāpnieciskus gadījumus. Šobrīd policija aizturējusi vairākas personas. Vairāki no aizturētajiem jau iepriekš sodīti. Viens no viņiem ir apcietinājumā. Izmeklēšana ir sākuma stadijā, tāpēc policija vēl plašu informāciju nesniedz, vēsta raidījums.
