Foto: Shutterstock
Daļa Latvijas iedzīvotāju saņēmuši krāpnieciskus šantāžas e-pastus latviešu valodā, kas ir krāpšanas mēģinājums un nekāda kompromitējoša materiāla nav, informē Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv". Par līdzīgām kampaņām krievu un angļu valodās "Cert.lv" brīdinājis jau iepriekš.

Krāpnieciskajos šantāžas e-pastos (attēlā zemāk) tiek apgalvots, ka ļaundaris par lietotāju ievācis sensitīvu informāciju, kamēr apmeklētas pieaugušajiem domātas vietnes. Tālāk tiek draudēts šo kompromitējošo informāciju izsūtīt draugiem, ģimenei un kolēģiem.

"Cert.lv" brīdina, ka tas ir krāpšanas mēģinājums un nekāda kompromitējoša materiāla nav. Par līdzīgām kampaņām krievu un angļu valodās brīdināts jau iepriekš. Citās versijās ļaundaris ticamības nolūkos arī norāda, ka zina lietotāja e-pasta paroli, kura tiek iekļauta krāpnieciskajā e-pastā. Parole tiešām var būt reāla, taču tā iegūta kādā no vēsturiskajām datu noplūdēm, kādā no interneta resursiem, kur lietotājs ir reģistrējies, norāda "Cert.lv". Ar konkrētā e-pasta konta paroli tā sakritīs gadījumā, ja visur tiek izmantota viena parole.

Saņemot šādu e-pastu, "Cert.lv" iesaka to atzīmēt kā surogātpastu/mēstuli, lai tehniskais dienests to saņemtu pēc iespējas ātrāk un citiem lietotājiem tā vairs netiktu izsūtīta.

Tāpat "Cert.lv" uzsver: "Noteikti nemaksājiet un neuzsāciet komunikāciju ar krāpnieku. Drošības nolūkos, iesakām noskenēt iekārtu ar antivīrusa programmatūru un nomainīt paroles, ja atklājies, ka tās ir noplūdušas."

Sev svarīgiem interneta resursiem speciālisti iesaka izmantot unikālu un drošu paroli, un, ja tas iespējams, izmantot arī divu faktoru autentifikāciju. Tāpat ieteikums ir regulāri veikt lietotņu un operētājsistēmu atjauninājumus.

Pārbaudīt, vai e-pasts parādās kādā no vēsturiskajām datu noplūdēm, iespējams "monitor.firefox.com" vietnē, norāda "Cert.lv".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!