Cietušie pārsūdz spriedumu Zolitūdes traģēdijas civillietā par 300 000 eiro piedzīšanu  (4)

Kā norādīts apelācijas sūdzībā, lai arī prasītāji uzskata, ka spriedums daļā, ar kuru prasība ir apmierināta, ir vērsts uz taisnīga, tiesiskā un demokrātiskā valstī iederīga un Eiropas deliktu tiesībām atbilstoša lietas risinājuma panākšanu, tomēr, zinot, ka atbildētāji darīs visu iespējamo, lai izvairītos no savu pienākumu pret notikuma rezultātā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem izpildīšanas un radītā kaitējuma kompensēšanas, tostarp pārsūdzēs spriedumu minētajā daļā, prasītāji pārsūdz spriedumu, ciktāl prasība noraidīta.

Pēc prasītāju domām, spriedums daļā, ar ko noraidīta prasība, ir nepamatots, nepareizs un netaisnīgs, tādēļ tiek pārsūdzēts šajā apjomā apelācijas sūdzībā turpmāk norādīto argumentu un juridisko apsvērumu dēļ. Prasītāji, iesniedzot šo apelācijas sūdzību, nelūdz tiesu lietas materiāliem pievienot jaunus pierādījumus, bet šādas tiesības izmantos atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai.

Tāpat apelācijas sūdzībā ir norādīts, ka attiecībā uz atbildētāju "Homburg Zolitude", "Tineo" un "Maxima Latvija" atbildību pret prasītājiem, kuri ir cietuši minēto atbildētāju pienākumu neizpildes rezultātā, likumā "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" "expressis verbis" noteikts, ka gadījumā, ja par vienu un to pašu zaudējumu ir atbildīgas divas vai vairākas personas, tās atbild solidāri. No minētās normas neizriet nepieciešamība pierādīt, ka "Homburg", "Tineo" un "Maxima" ar vienām un tām pašām darbībām apzināti radījušas vai pieļāvušas notikumu un nenodrošinājušas savu pienākumu izpildi attiecībā uz preču tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas drošumu.

Prasītāji skaidro, ka attiecībā uz ar spriedumu piedzīto morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, lai gan pareizs ir tiesas secinājums par to, ka šajā lietā ir pamats atkāpties no Latvijas tiesu praksē civillietās noteiktās augstākās morālā kaitējuma kompensācijas summas, tomēr tas, proti, 150 000 eiro vienai personai no diviem atbildētājiem par bojāgājušo tuvinieku, ir nepamatoti zems, jo tiesa nav ņēmusi vērā visus pieteikumā norādītos apstākļus un juridiskos apsvērumus.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka prasītāji, nosakot atlīdzības apmēru, vadījušies arī pēc morālā kaitējuma atlīdzības sodošās un prevencijas funkcijas principiem, lai, piemērojot šādu atlīdzības apmēru, atbildētāji un arī citas personas turpmāk rīkotos atbildīgi.

Apelācijas sūdzība tiesā tiks iesniegta šodien.

Kā ziņots, pagājušā gada beigās Rīgas apgabaltiesa vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro. Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA "Maxima Latvija" un SIA "Homburg Zolitude" jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA "Tineo" tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta. Tiesa nolēma atcelt lēmumu pret "Tineo" par prasības nodrošinājumu - kustamās mantas apķīlāšanu.

Kā ziņots, šis bija pirmais spriedums, jo līdzīgu civillietu iztiesāšanas turpinās vēl citās Latvijas tiesās.

Tiesa iepriekš noraidīja pieteikumu apķīlāt SIA "Maxima Latvija" kustamo mantu - tiesā tika lūgts apķīlāt "Maxima" kustamo mantu viena miljona eiro apmērā. Savukārt vēl iepriekš tiesa lēma apķīlāt "Tineo" un "Homburg Zolitude" kustamo mantu. Tiesa noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 85 372 eiro.

Tāpat lietā tika pieteikts lūgums kā trešās personas pieaicināt iepriekšējos atbildētājus - būvnieku "Re&Re", Rīgas domi, arhitektu firmu "Kubs" un "HND Grupu" -, pret kuriem tiesvedība septembrī tika izbeigta, un Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu apmierināja. Līdz ar to prasība tika uzturēta pret "Maxima Latvija", "Homburg Zolitude" un "Tineo".