Foto: DELFI

Daugavpils atkārtoti iesniegusi ST pieteikumu, apstrīdot likumu par padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžu.

Pilsētas dome pauž viedokli, ka Daugavpils pašvaldība jau 1992. gadā demontējusi tos padomju laikā uzstādītos pieminekļus, kam nav mākslinieciskas vērtības un kas atspoguļo padomju laiku ideoloģiju. Citi objekti esot labā tehniskā stāvoklī un kopš neatkarības atjaunošanas ir kopti un viens pat atjaunots, un tie neslavinot padomju režīmu, bet esot veltīti karā kritušo piemiņai.

Daugavpils pilsētas pašvaldība atkārtoti ir iesniegusi ST konstitucionālu pieteikumu, jo uzskata, ka likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" 4. panta otrās daļa, 5. panta otrā un piektā daļa, kā arī 8. panta pirmā daļa neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam.

No šiem Satversmes pantiem izriet pašvaldības tiesības pašai pārvaldīt savu teritoriju tās iedzīvotāju interesēs. Daugavpils domes ieskatā, uzdodot pašvaldībai demontēt Ministru kabineta konkrēti noteiktus objektus, valsts iejaucas pašvaldības autonomajā funkcijā gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu.

Tāpat pašvaldībā pauda, ka likumprojekta pieņemšanas gaitā tai nebija paredzētas tiesības piedalīties ne lēmuma pieņemšanā, ne arī tika nodrošinātas tiesības tikt uzklausītai.

Daugavpils dome norāda, ka ne no padomju režīmu slavinošo pieminekļu demontāžas likuma 4. panta otrās daļas, ne no citām normām neizriet, ka, nosakot demontējamos objektus, Ministru kabinetam būtu jāņem vērā vietējie apstākļi katrā pašvaldībā. Šī likuma 8. panta pirmā daļa esot tiešā un skaidrā pretrunā gan pašvaldības principam, kas ietver pašvaldības finanšu autonomiju, gan Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. panta pirmajai un otrajai daļai, uzskata Daugavpils pašvaldībā.

Likumdevējam atbilstoši pašvaldības principam un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, uzdodot pašvaldībai uzdevumu demontēt objektus, jānodrošina arī atbilstošs finansējums, bet likumdevējs ir uzdevis veikt šo pienākumu pašvaldībai daļēji, līdz 50% apmērā, no pašvaldības līdzekļiem.

Finansējums, kas nepieciešams Ministru kabineta noteiktu objektu demontāžai Daugavpilī, esot lēšams 350 000 eiro apmērā un nav paredzēts pašvaldības budžetā. Daugavpils ir ņēmusi vērā ST iepriekš paustos apsvērumus par iespējamo ziedojumu piesaisti un pieteikumam ir pievienojusi informāciju par pieejamiem ziedojumiem 665,86 eiro apmērā, kas nav pietiekami, lai nodrošinātu pašvaldībai ar likumu uzdoto jaunas deleģētās funkcijas izpildi, sacīts pašvaldības izplatītajā paziņojumā.

Apstrīdētā likuma 4. panta otrā daļa paredz tiesības nojaucamos objektus nosaukt Ministru kabinetam, 5. panta otrā daļa uzdod pieminekļus nojaukt pašvaldībām, bet piektā daļa nosaka termiņu - ne vēlāk kā līdz 2022. gada 15. novembrim. Savukārt 8. panta pirmā daļa nosaka, ka objektu demontāžu finansē vienādā apmērā no valsts un tās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas, budžeta līdzekļiem.

Kā jau rakstīts, ST 14. septembrī lēma atteikt ierosināt lietu pēc pirmā Daugavpils domes pieteikuma, ar kuru tā apstrīdēja pienākumu demontēt totalitāros režīmus slavinošus objektus.

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!