Runājot par tieša nolūka kukuļošanā piemērošanas un pierādīšanas praktiskajiem aspektiem, Leja sacīja, ka pirms konferences lūdzis savus kolēģus atbildēt, vai viņi savā darbā ir saskārušies ar problēmām par tieša nodoma kukuļošanā konstatēšanu. No 18 rajona un apgabala prokuratūru atbildēm izrietot, ka šādas problēmas Lejas kolēģiem risināt nav nācies.
Arī pats Leja skaidroja, ka prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā, kurā viņš strādā, tikai vienā lietā bijusi šāda problēma – "Latvenergo" krimināllietā.
Leja ieskicēja tieša nodoma konstatēšanu šajā lietā. Viņš norādīja, ka no lietas materiāliem izriet: ārvalsts uzņēmuma pārstāvis ar Latvijas konsultāciju uzņēmuma pārstāvi vienojušies, ka pēc līguma noslēgšanas ar konsultējošo uzņēmumu tiks noslēgts līgums ar "Latvenergo".
Piesaistot konsultāciju uzņēmumu, šis ārvalsts uzņēmējs noslēdzis līgumu ar "Latvenergo". Pēc līguma noslēgšanas un darbu paveikšanas "Latvenergo" samaksājis ārvalsts uzņēmumam, kas pēcāk samaksājis konsultantam. Savukārt konsultāciju uzņēmums aptuveni pusi no saņemtās samaksas – kopumā 3,7 miljonus eiro – samaksājis "Latvenergo" amatpersonām.
Lietas izmeklētāji šīs darbības kvalificējuši kā kukuļa došanu. No savāktajiem pierādījumiem izrietējis, ka pirms vēl "Latvenergo" izsludināja iepirkumu, ārvalsts uzņēmuma pārstāvis ticies ar "Latvenergo" amatpersonām, kuras ieteikušas izmantot Latvijas konsultantu uzņēmumu. Notikusi ārvalsts un Latvijas uzņēmumu pārstāvju tikšanās. Pēc tam konsultants nodevis iepirkuma specifikāciju ārvalsts uzņēmuma pārstāvim, lai gan konkurss vēl nav bijis izsludināts. Pēc oficiālas konkursa izsludināšanas ārvalsts uzņēmums arī noslēdzis oficiālu līgumu ar konsultantu.
Savukārt konsultants savam ārvalsts klientam sniedzis vairākus ieteikumus, piemēram, samazināt iepirkuma cenu, kā arī citus, ko pirms tam saņēmis no "Latvenergo" amatpersonām. Tāpat pierādījumi liecinājuši, ka konsultants vienojies ar ārvalstu uzņēmumu par kukuļa nodošanu.
Leja skaidroja, ka lietas prokurors secinājis: kukuļošanas inkriminēšana ārvalsts uzņēmumam nav iespējama, jo, apkopojot pierādījums, neizriet, ka starp ārvalsts uzņēmumu un konsultantu jebkādā veidā būtu notikusi vienošanās par kukuļdošanu.
Novērtējot pierādījumus, lietas prokurors secinājis, ka ārvalsts uzņēmuma pārstāvis personīgi piedāvājis materiālas vērtības konsultantam, lai tas ietekmētu valsts amatpersonas, tāpēc noziedzīgais nodarījums pārkvalificēts pēc Krimināllikuma panta par tirgošanos ar ietekmi.
Savukārt kukuļdošanas tiešais nodoms lietā neesot bijis konstatējams. "Tā nav mana piekrišana lietas prokurores, mans kolēģes, viedoklim. Šajā lietā mans lēmums būtu identisks, un tur nav kukuļdošana ar tiešu nodomu," savu viedokli rezumēja prokurors.
Jau vēstīts, ka 2006. gadā VAS "Latvenergo" un Spānijas kompānijas "Iberdrola Ingenieria y Consultoria S.A.U./Iberdrola Generacion S.A.U." ("Iberdrola") noslēdza līgumu, kas paredzēja divu gadu laikā izbūvēt kombinētā cikla energobloku, iekārtu izgatavošanu un montāžu, celtniecības darbus TEC- 2. Tāpat līgums paredzēja personāla apmācību, divu gadu garantiju un stacijas servisa apkalpošanu 12 gadu periodam. "Iberdrola" kopā ar Spānijas kompānijas IDOM inženieriem, Somijas inženieru kompāniju "Poyry" un Latvijas AS "SEP" arī projektēja jauno energobloku.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iegūtā informācija liecināja, ka saistībā ar līgumu par TEC-2 pirmās kārtas rekonstrukcijas darbiem no 2006. gada līdz 2009. gada vasarai vairākos maksājumos ar daudzās valstīs reģistrētu uzņēmumu starpniecību nodots vismaz sešu miljonu eiro kukulis. Savukārt par Pļaviņu HES rekonstrukcijas darbiem no 2007. gada līdz 2010. gada maijam kukuļos saņemtā summa bijusi ne mazāka kā miljons eiro. Par līgumu par TEC-2 2. kārtas rekonstrukciju 2010. gada maijā nodots 1,1 miljons eiro.
2010. gada vasarā KNAB saistībā ar sākto kriminālprocesu aizturēja vairākas personas. Pēc divu gadu ilgas izmeklēšanas KNAB prokuratūrai nodeva "Latvenergo" pamata lietu, lūdzot 17 personas apsūdzēt saistībā ar amatpersonu kukuļošanu.
Konferencē otrdien arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs Igors Ivanovs, gan nesaistīti ar "Latvenergo" krimināllietu, uzsvēra, ka tiešs nodoms nozīmē apzinātu darbību, kas prasa pierādījumus, kas apliecina, ka "persona zina, nevis reāli pieļauj vai nopietni uzskata, ka nodotais labums ir kukulis". Praksē no izmeklētājiem KNAB sagaida, ka tiks pierādīts, ka persona ir zinājusi par kukuļa došanu.
Saistībā ar tieša nodoma kukuļdošanā problemātiku Ivanovs skaidroja, ka, viņaprāt, ja ārvalsts uzņēmumam zināms, ka starpniekam paredzētā nauda paredzēta kādai valsts amatpersonai, tad tas ir tiešs nodoms. Savukārt, ja ārvalsts uzņēmumam ziņots vien, ka nepieciešams starpniekam pārskaitīt naudu, bet nav zināms, kam tā paredzēta, tad tas nav tiešs nodoms.
Kā piemēru Ivanovs minēja kādu reālu lietu, kurā pašvaldības vadītājs nodevis naudu Valsts darba inspekcijas (VDI) amatpersonai, kura veikusi darba drošības pārbaudi konkrētā pašvaldībā. Pašvaldības vadītāja versija par notikušo bijusi, ka nodotā nauda ir apsveikums VDI amatpersonai vārdadienā.
Savukārt KNAB pierādījumi liecinājuši, ka tas bijis kukulis. Arī VDI amatpersona liecinājusi, ka nauda bijusi kukulis saistībā ar tās veicamo pārbaudi.