Foto: DELFI

Ceturtdien, 21. februārī, biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" nosūtījusi vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ar aicinājumu regulāri informēt sabiedrību par progresu krimināllietā pret 13. Saeimas deputātu Juri Jurašu (JKP), portālu "Delfi" informēja biedrībā.

"Delna" atgādina, ka kopš Juraša izdošanas kriminālvajāšanai 31. janvārī pagājušas trīs nedēļas. Šajā laikā Ģenerālprokuratūra sniegusi publisku informāciju par lietas virzību, tajā skaitā par Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora izsniegto lēmumu par Juraša saukšanu pie kriminālatbildības. "Delnas" ieskatā pirmstiesas procesa raitai virzībai var būt nozīmīga ietekme uz sabiedrības uzticības vairošanu tiesībaizsardzības iestādēm un aizdomu kliedēšanu par to, ka lieta ir politiski motivēta.

Pieņemot, ka Ģenerālprokuratūrai bija pietiekams un pārdomāts pamatojums prasīt Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, "Delna" aicinājusi nodrošināt raitu liecinieku nopratināšanas norisi un iespējami drīz nosaukt konkrētu termiņu lietas nosūtīšanai uz tiesu. Iestājoties par atklātību un sabiedrības interesēm, biedrība arī aicinājusi Ģenerālprokuratūru nodrošināt iespējami ātru lietas sagatavošanu un regulāru informēšanu par pirmstiesas procesa gaitu un lietas izskatīšanu tiesā.

Jau ziņots, ka 8. februārī, Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors izsniedzis Saeimas deputātam Jurašam lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības.

Jurašs pie kriminālatbildības saukts par Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.

Ziņots, ka Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests (VDD)) iepriekš rosināja uzrādīt apsūdzību, bet prokurors nolēma izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Jurašu.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis bija secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Savukārt Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu un lēma nodot krimināllietu atpakaļ VDD izmeklēšanas turpināšanai.

Kā ziņots, Jurašs publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi. Jurašs tolaik vēl Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja par to, ka viņu mēģināts piekukuļot.

Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Streļčenoks iepriekš paziņoja, ka Juraša izteikumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir "kārtējā trauksmes celšanas imitēšana".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!