Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā patlaban apsūdzības kopumā ir uzrādītas piecām personām, apliecināja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Edvīns Piliksers.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, atzīstot par pietiekamiem iepriekš savāktos un sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju iegūtos papildus pierādījumus, Piliksers pieņēma lēmumu par trīs personu saukšanu pie kriminālatbildības šajā lietā.

Bijušais Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) valdes priekšsēdētājs Guntars Spunde ir apsūdzēts par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apmērā pēc Krimināllikuma 15.panta 4.daļas un 177.panta 3.daļas un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas.

Savukārt bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders ir apsūdzēts par krāpšanas lielā apmērā mēģinājuma atbalstīšanu pēc Krimināllikuma 20.panta 4.daļas, 15.panta 4.daļas un 177.panta 3.daļas un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas.

Andrim Šķēlem (TP) piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) projektu vadītājs un finanšu konsultants Harijs Krongorns ir apsūdzēts par nozieguma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta 3.daļā - par krāpšanu lielos apmēros.

Sabiedrībai līdz šim bija zināms tikai par šo personu saukšanu pie kriminālatbildības digitālās televīzijas lietā. Vakar Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ģenerālprokurors Jānis Maizītis nāca klajā ar jaunu informāciju - šajā lietā esot vairākas jaunas apsūdzības.

To aģentūrai LETA šodien apliecināja arī lietu izmeklējošais prokurors, precizējot, ka apsūdzības celtas vēl divām personām. Prokurors šo personu vārdus pagaidām publiskot nevēlas, jo tā esot viņa izmeklēšanas taktika. Visiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis ir piemērots paraksts par dzīves vietas nemainīšanu.

Piliksers pavēstīja, ka tuvākajā laikā viņš ir ieplānojis izmeklēšanas darbības vēl pret citām personām, tādēļ jau pie kriminālatbildības saukto personu publiskošana varot šajā procesā traucēt.

Valsts digitālās jeb ciparu televīzijas projekts tika apturēts 2003.gada vasarā. Uzzinot par digitālās televīzijas līguma noslēgšanu, bijušais Ministru prezidents Einars Repše (JL) to nosauca par skandālu.

Par projekta tapšanu un gaitu tika uzsākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas veica izmeklēšanu, lūdza Ģenerālprokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret kopumā desmit personām.

Latvijas Televīzija iepriekš, atsaucoties uz drošiem avotiem tiesībaizsardzības iestādēs, pieļāva, ka kriminālvajāšanu lūgts sākt pret Krongornu, Pauderu, Spundi, kā arī bijušajiem "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" valsts pilnvarniekiem Ojāru Rubeni, Andrianu Ļublinu, Ināru Rudaku, Ilgu Preimati, Guntaru Krūmiņu, Ādolfu Jākobsonu un Didzi Jonovu.

DLRTC 2003.gada augustā Stokholmas Starptautiskās Tirdzniecības palātas šķīrējtiesā iesniedza prasību atzīt līgumu par spēkā neesošu, un to paredzēts izskatīt šā gada maijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!