Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa portālam "Delfi" skaidroja, ka prokurors pēdējās dienās visiem 13 krimināllietā apsūdzētajiem noteicis drošības līdzekli, kas aizliedz izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas. Kā drošības līdzeklis apsūdzētajiem noteikts arī sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana.
Iepriekš drošības līdzekļi šajā procesā bija piemēroti tikai advokātam Jānim Lozem un bijušajam digitālās televīzijas ieviesējfirmas SIA "Kempmayer Media Latvia" (KML) valdes loceklim Jānim Svārpstonam.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka prokurors digitālās televīzijas krimināllietas izmeklēšanu solījis pabeigt šogad.
Šajā krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēts Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) finanšu konsultants Harijs Krongorns.
AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apmērā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Bijušais DLRTC māteskompānijas "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders ir apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par liela apmēra krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Uzņēmējam, SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par liela apmēra krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Bijušie digitālās televīzijas ieviesējfirmas SIA "Kempmayer Media Latvia" (KML) valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā.
Kā ziņots, par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu tika uzsākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Pirms vairākiem gadiem DLRTC un "Kempmayer" noslēdza līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā. Vienošanās paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.
Pēc līguma publiskošanas un krimināllietas ierosināšanas 2003.gada augustā DLRTC Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā iesniedza prasību atzīt līgumu par spēkā neesošu.
Savukārt Latvijas tiesā vērsās "Kempmayer" un KML, kas apstrīdēja Konkurences padomes 2002.gada novembra lēmumu, ar kuru par neatbilstošu Konkurences likumam atzīta starp DLRTC un "Kempmayer" noslēgtā līguma sadaļa par ciparu televīzijas uztvērēju piegādi un izplatīšanu.
Latvijas tiesu instancēs "Kempmayer" tiesvedība noslēdzās neveiksmīgi, un arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa nolēma, ka "Kempmayer" jāatmaksā DLRTC 6,98 miljoni ASV dolāru (3,83 miljoni latu), kas samaksāti saskaņā ar līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu, kā arī jāsedz šķīrējtiesas izdevumi, citas ar šķīrējtiesas procesu saistītās izmaksas un izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem.
Tiesa līgumu atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Tiesa secinājusi, ka DLRTC nav nekādu parādsaistību pret "Kempmayer" un KML.
Atbilstoši šim šķīrējtiesas spriedumam DLRTC no KML saņēma vairāk nekā 5,55 miljonus latu. Kā ziņoja laikraksts "Diena", nauda tika iegūta KML darījumā ar Ēķi, bet šo darījumu finansēja Šķēle. Ēķis noslēdzis kredītlīgumu ar KML par firmas savulaik iepirkto digitālās televīzijas apraides iekārtu iegādi, bet kreditēšanai nepieciešamo naudu aizņēmies no Šķēles.
Vēl pirms šī darījuma masu medijos izskanēja pieļāvumi, ka prokuratūra varētu vēlēties pēc iespējas ilgāk nepieļaut šķīrējtiesas sprieduma izpildi, jo pretējā gadījumā varot izrādīsies, ka valstij nav nodarīts kaitējums un apsūdzības dažām personām, kas nav ne KML, ne DLRTC amatpersonas un tiek vainotas krāpšanā, varot izrādīties nepamatotas.
Tomēr prokuratūra šos pieļāvumus noliedza. Sprieduma izpilde neietekmēšot izmeklēšanu kriminālprocesā, proti, tā neietekmē noziedzīgā nodarījuma esamību vai neesamību un nemaina kriminālvajāšanas apstākļus pret apsūdzētajiem par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, valsts amatpersonas bezdarbību, krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.