Cita starpā izmeklēšanā noskaidrots, ka Ēķis 2001. un 2002.gadā no saviem personīgajiem līdzekļiem apmaksājis "KML" administrēšanas pakalpojumus Lielbritānijā 14 mēnešu ilgā periodā, tajā skaitā par tikšanos ar Maiklu Flanagenu, izmaiņām "KML" struktūrā, "KML" dokumentācijas uzturēšanu, "KML" juridiskās adreses, direktora un sekretāra nodrošināšanu. Bez tam Ēķis apmaksājis viena no "KML" akcionāriem reģistrēšanas izdevumus. Bandēns, organizēdams "KML" akcionāru sastāva izveidošanu, vienlaikus pārsniedza savas AS "Interbaltija Invest" valdes locekļa pilnvaras, par ko Bandēns apsūdzēts arī pēc Krimināllikuma 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru pārsniegšanu. Ēķim un Bandēnam, tāpat kā pārējām trīspadsmit šajā lietā apsūdzētajām personām, prokurors piemērojis drošības līdzekļus sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.
Andrejs Ēķis masu medijiem izplatītajā paziņojumā norādīja, ka viņam Ģenerālprokuratūra uzrādīja apsūdzību, "kuras pamatā ir [bijušā premjera Aigara Kalvīša padomnieka un savulaik Andra Šķeles padomnieka] Jurģa Liepnieka intervija presei. Kā jau jebkura intervija tā ir brīva faktu interpretācija. Tāpēc lūdzu arī pašam faktu interpretētājam Liepniekam uzrādīt vismaz tādu pašu apsūdzību."
Ēķis paziņojumā norāda, ka viņš nekad nav slēpis savu dalību digitālās televīzijas ieviešanā. Par savu dalību viņš ir liecinājis arī Stokholmas Starptautiskās Arbitrāžas tiesā. "Tiesa nolēma, ka nekādas krāpšanas šinī lietā nav, bet televīzijas ieviesējs Digitālās Latvijas radio un televīzijas centrs pats ir maldījies," teikts Ēķa paziņojumā.
"Ka esmu spējīgs dibināt televīziju var pārliecināties jebkurš LNT skatītājs jau vairāk kā desmit gadus. Palūkojoties uz pārējiem šinī lietā apsūdzētajiem saprotu, ka neesmu nemaz nokļuvis sliktā kompānijā. Visi apsūdzētie ir cienījami cilvēki, kuru vaina nav pierādīta," savā paziņojumā secina Ēķis.
Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka prokurors digitālās televīzijas krimināllietas izmeklēšanu solījis pabeigt šogad.
Šajā krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēts Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) finanšu konsultants Harijs Krongorns.
AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apmērā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Bijušais DLRTC māteskompānijas "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders ir apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par liela apmēra krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Uzņēmējam, SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par liela apmēra krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Bijušie digitālās televīzijas ieviesējfirmas SIA "Kempmayer Media Latvia" (KML) valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apmērā.
Kā ziņots, par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu tika uzsākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, par valsts amatpersonas bezdarbību, par krāpšanu un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Pirms vairākiem gadiem DLRTC un "Kempmayer" noslēdza līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā. Vienošanās paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei.
Pēc līguma publiskošanas un krimināllietas ierosināšanas 2003.gada augustā DLRTC Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā iesniedza prasību atzīt līgumu par spēkā neesošu.
Savukārt Latvijas tiesā vērsās "Kempmayer" un KML, kas apstrīdēja Konkurences padomes 2002.gada novembra lēmumu, ar kuru par neatbilstošu Konkurences likumam atzīta starp DLRTC un "Kempmayer" noslēgtā līguma sadaļa par ciparu televīzijas uztvērēju piegādi un izplatīšanu.
Latvijas tiesu instancēs "Kempmayer" tiesvedība noslēdzās neveiksmīgi, un arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa nolēma, ka "Kempmayer" jāatmaksā DLRTC 6,98 miljoni ASV dolāru (3,83 miljoni latu), kas samaksāti saskaņā ar līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu, kā arī jāsedz šķīrējtiesas izdevumi, citas ar šķīrējtiesas procesu saistītās izmaksas un izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem.
Tiesa līgumu atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Tiesa secinājusi, ka DLRTC nav nekādu parādsaistību pret "Kempmayer" un KML.
Atbilstoši šim šķīrējtiesas spriedumam DLRTC no KML saņēma vairāk nekā 5,55 miljonus latu. Nauda tika iegūta KML darījumā ar Ēķi, bet šo darījumu finansēja Šķēle. Ēķis noslēdzis kredītlīgumu ar KML par firmas savulaik iepirkto digitālās televīzijas apraides iekārtu iegādi, bet kreditēšanai nepieciešamo naudu aizņēmies no Šķēles.