Iespējams, jau drīzumā diskusijām Saeimā varētu tikt iesniegts priekšlikums par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, šodien žurnālistiem atzina Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu paredz brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 eiro. Savukārt Krimināllikums par šādu vielu neatļautu lietošanu, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību, kas draud par to neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, paredz brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Bekmanis skaidroja, ka nākotnē kopējai valsts politikai narkomānijas problēmas risināšanai vēl vairāk jākoncentrējas uz sabiedrības veselības veicināšanu un preventīviem pasākumiem, tāpēc viens no IeM priekšlikumiem cita starpā ir nodot virsvadību par narkotiku politikas koordināciju Veselības ministrijas pārziņā.
Tajā pašā laikā atbildīgo iestāžu eksperti uzskata, ka patlaban ir no jauna jāpārvērtē, vai valsts ir gatava pieņemt atbildīgus lēmumus attiecībā uz narkotiku lietošanas atbildību un sodu politiku. Patlaban Tieslietu ministrijas vadībā notiek diskusijas par to, vai kriminālatbildība par narkotiku lietošanu "dod sabiedrībai savu atturošo efektu", viņš teica.
"Cik man zināms, tuvākajā laikā šīm diskusijām beidzoties, ir iecere atjaunot diskusiju parlamentā. Šajā sakarā mēs nopietni vērtējam citu valstu pieredzi, proti, vai Latvijas sistēma būs gana noturīga, lai tiktu galā ar iespējamām sekām," norādīja Bekmanis.
Viņš minēja, ka vairākās ES valstīs, piemēram, Portugāle ir izšķīrušās par kriminālatbildības atcelšanu, bet vienlaikus ar šo soli valsts ir veikusi ļoti nopietnas investīcijas veselības sektorā, profilaksē un tiesībsargājošo iestāžu sektorā.
Patlaban Latvijas IeM pozīcija par kriminālatbildības atcelšanu narkotiku lietotājiem ir ļoti piesardzīga, "lai neteiktu vairāk," piebilda Bekmanis. Tajā pašā laikā IeM uzskata, ka jautājums ir aktuāls, jo ministrija nevar neievērot sodu politikas izmaiņas pārējā Eiropas Savienībā.
"Šis ir jautājums, kas jāvērtē, proti, vai mūsu sabiedrība ir praktiski un psiholoģiski gatava uzņemties atbildību par narkotiku lietotājiem," viņš norādīja, piebilstot, ka patlaban tiekot cerēts, ka narkotiku lietotājus izlabos cietuma sistēma.
IeM pieejamā informācija gan apliecinot pretējo, proti, Latvijas cietumos ir ļoti augsts apreibinošo vielu lietošanas recidīvs. Piemēram, 2016.gadā no aptuveni 9000 notiesāto 14% notiesāti par narkotiku nelegālo apriti vai lietošanu.
Tāpat Bekmanis minēja, ka Eiropā ir ļoti augsts narkotiku pārdozēšanas skaits starp bijušajiem ieslodzītajiem. "Tas par kaut ko liecina un liek aizdomāties," viņš pauda.
Attiecībā uz iepriekš izskanējušām diskusijām par marihuānas atļaušanu medicīniskai lietošanai, Bekmanis norādīja, ka IeM viedoklis nav mainījies, proti, ja ir pierādījumi, ka medikaments pacientam palīdz, tad diskusijas ir iespējamas ar piebildi, ka šādas atļaujas došanā IeM un Valsts policijas galvenais mērķis būtu turpināt novērst nelegālo apriti. Tāda pati analoģija kā ar dažādiem opioīdu medikamentiem. Savukārt attiecībā uz marihuānas smēķēšanu vai augu audzēšanu it kā medicīniskos nolūkos IeM nostāja nav mainījusies un ministrija to neatbalsta.
"Arī šis jautājums ir nopietni jāizdiskutē, jo kā redzams pēc pētījumiem, tad katrs ceturtais skolēns vismaz reizi ir pamēģinājis narkotikas. Visbiežāk tieši marihuānu. Jebkurā gadījumā ministrija minētajā jautājumā paļausies uz mediķu viedokli," piebilda Bekmanis.
Pagājušajā gadā Latvijā konstatēts 51 marihuānas audzēšanas gadījums un kopumā izņemti 1215 aizliegtie augi. Gadu iepriekš konstatēti 49 audzēšanas gadījumi, kuros izņemti 864 augi. 2016.gadā likumsargi konstatējuši 41 audzēšanas gadījumu un kopumā izņēmuši 635 augus. Izņemtajos augos rekords bija 2013.gadā, kad izņemti 14 579 augi, taču konstatēti tikai 18 audzēšanas gadījumi.
