Foto: DELFI
Laikā no 2017. gada līdz 2019. gada 8. februārim Valsts policijā ir reģistrēti 17 lauksaimniecības tehnikas un automašīnu krāpšanas gadījumi, kas īstenoti ar interneta vietņu starpniecību, portāls "Delfi" uzzināja Valsts policijā.

No reģistrētiem gadījumiem 13 gadījumos iegādāta neeksistējoša lauksaimniecības tehnika, bet četros gadījumos – automašīnas. Šajā laika posmā Latgalē konstatēti seši šādi krāpšanas gadījumi, Vidzemē - pieci, Zemgalē - divi, Kurzemē - viens un Rīgas reģionā - trīs gadījumi, kad apkrāptajiem pircējiem nodarīts kaitējumus vairāk nekā 134 tūkstošu eiro apmērā.

Šāda veida krāpšana lielākoties ir attiecināma tieši uz lauksaimniecības tehnikas iegādi. Krāpnieki sludinājumu portālos ievieto fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, piedāvājot to iegādāties par izdevīgāku cenu, kas parasti ir zemāka par tirgus cenu, skaidro policijā. Sludinājumos var tikt norādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi, kā arī banku konti.

Preci apskatīt un norēķināties par to saņemšanas brīdī nav iespējams, jo bieži vien tiek norādīts, ka tā atrodas ārzemēs un tiks piegādāta pēc rokasnaudas vai priekšapmaksas saņemšanas. Piesaistot potenciālos pircējus, krāpnieki darījuma laikā ar viņiem sazinās telefoniski vai sarakstoties e-pastā. Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad krāpnieki potenciālajam klientam nosūta sagatavotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu, norāda policijā. Savukārt tiklīdz persona veikusi attiecīgo samaksu, komunikācija beidzas un no krāpnieka un pirktās preces vairs nav ne vēsts.

Tāpat ir novērots, ka šādus sludinājumus ievieto arī krāpnieki, kuri uzdodas par jau eksistējošu un zināmu firmu darbiniekiem, kā arī izmanto līdzīgu konkrēto firmu dīleru e-pasta adreses, novērojuši likumsargi. Lai neuzķertos uz šiem sludinājumiem, potenciālajiem pircējiem nepieciešams pārliecināties, kā ir uzrakstīts firmas nosaukums un darbinieka e-pasta adrese. Visbiežāk tiek veidoti līdzīgi nosaukumu, vien pamainot kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm e-pasta adresē, tādējādi maldinot un izkrāpjot no pircēja naudu par neeksistējošu preci.

Analizējot visus 17 krāpšanas gadījumus, konstatēts, ka pircēji naudas līdzekļus pārskaitīja uz banku kontiem, kas reģistrēti Lielbritānijā, Polijā, Lietuvā, Itālijā, Īrijā un Dānijā.

Ņemot vērā iepriekš minētos gadījumus, Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neiegādāties preci, kas pirms tam nav redzēta dzīvē. Tāpat arī nevajadzētu veikt avansa maksājums pirms nav pārliecības par konkrētās preces esamību un to, vai tā tik tiešām atrodas pārdevēja īpašumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!