Otrdien, 15. novembrī, Drošības policija (DP) par spiegošanu aizturējusi Latvijas iedzīvotāju un veikusi kratīšanas piecās vietās.
Kā informē DP, persona aizturēta uz aizdomu pamata par Krimināllikuma 85. panta pirmajā daļā paredzētiem pārkāpumiem, proti, spiegošanu jeb par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.
Ņemot vērā, ka pirmstiesas izmeklēšana šā kriminālprocesa ietvaros turpinās, DP izmeklēšanas interesēs šobrīd nevar sniegt plašākus komentārus par tās gaitu.
DP atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Krimināllikumu, ja aizturētā persona tiks atzīta par vainīgu, viņu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Vēstīts, ka pavasarī Saeima apstiprināja tā saucamos pretspiegu grozījumus, tostarp grozījumus Krimināllikuma 85. pantā, lai stingrāk regulētu personu aizturēšanu un sodīšanu par spiegošanu.
Tieši šī panta grozīšana izpelnījās lielu sabiedrības, deputātu un dažādu organizāciju, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras kritiku.
Iepriekš Krimināllikuma 85. pants paredzēja sodu par neizpaužamu ziņu nodošanu, kā arī nolaupīšanu vai vākšanu ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā. Drošības iestādes norādīja, ka pants ir pārāk šaurs un neļauj tām sekmīgi strādāt, cīnoties ar spiegiem.
Pirms grozījumu stāšanās spēka DP priekšnieks Normunds Mežviets atzina, ka DP jau bija zināmas personas, kuras skartu stingrāks regulējums attiecībā uz personu aizturēšanu un sodīšanu par spiegošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
