ECT nevērtēs žurnālista strīdu ar Latviju par avotiem 'Piteronoka telefonsarunām'  (3)

2007.gada 2.februārī ECT iesniegtajā pieteikumā pret Latviju žurnālists Dreiblats sūdzējās, ka tiesas lēmums, saskaņā ar kuru viņam bija pienākums atklāt žurnālista informācijas avotu, nesamērīgi ierobežoja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas garantētās tiesības uz vārda brīvību, portāls "Delfi" uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Dreiblats arī norādīja, ka sūdzība par augšminēto lēmumu tika izskatīta viņam klāt neesot, un viņam nebija iespējas to pārsūdzēt augstākā instancē, tāpēc pārkāptas arī tiesības uz taisnīgu tiesu.

2013.gada 4.jūnijā ECT Dreiblata sūdzības noraidīja kā nepieņemamas izskatīšanai pēc būtības.

Kā informē ĀM, vērtējot Dreiblata sūdzību par izmeklēšanas tiesneša lēmumu atklāt valsts noslēpumu saturošas informācijas avotu un viņa sūdzību par lēmumu sākt kriminālprocesu par avotu neatklāšanu - tiesas lēmuma nepildīšanu, ECT atkārtoti norādīja uz prasību par nacionālajā līmenī pieejamo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu pirms vēršanās ar sūdzību ECT.

ECT atzīmēja, ka žurnālista informācijas avota atklāšanas atteikuma rezultātā pret iesniedzēju ierosinātais kriminālprocess tika izbeigts ar Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmumu, kurš secināja, ka kriminālatbildība par tīšu tiesas nolēmumu neizpildi nebija attiecināma uz žurnālistiem.

Līdz ar to izmeklēšanas tiesneša lēmums vairs nebija praksē izpildāms.

Papildus, prokuratūra bija informējusi iesniedzēju par tiesībām attaisnošanas gadījumā prasīt (materiālo) zaudējumu atlīdzību saskaņā ar likumu, bet morālā kaitējuma atlīdzināšanu Dreiblatam bija iespējams panākt, vēršoties ar civilprasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Tā kā iesniedzējs šajā lietā nebija izmantojis augšminētās, nacionālajās tiesībās paredzētās iespējas pirms vēršanās ar sūdzību ECT, tā viņa sūdzību noraidīja.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu kriminālprocesa ietvaros, kurā viņam bija liecinieka statuss un kurā viņš bija atteicies sniegt liecības - atklāt savu informācijas avotu - ECT norādīja, ka pienākums liecināt kriminālprocesa ietvaros bija daļa no vispārējiem pilsoņa pienākumiem. Līdz ar to ECT atzinusi, ka nav kompetenta skatīt šo iesniedzēja sūdzību pēc būtības.

Dreiblats uzskatīja, ka precedents piespiest atklāt informācijas avotus var radīt uzticības mazināšanos žurnālistiem.

Tas savukārt varot liegt iespējas iegūt publikācijām nepieciešamo informāciju un mazināsies sabiedrības informētība. Sūdzības iesniedzējs domā, ka "uz viņu izdarītais spiediens uzskatāms par cilvēktiesību pārkāpumu un grauj viņa žurnālista reputāciju".

Žurnālistam esot tikušas ierobežotas tiesības uz taisnīgu tiesu. Viņš uzskata, ka šā spiediena un tiesību pārkāpuma dēļ nodarīts morālais kaitējums, un lūdz tiesu piespriest, lai Latvijas valsts samaksātu kompensāciju 70 000 eiro, kā arī segtu advokātu pakalpojumu izmaksas.