Zemgales apgabaltiesā aģentūra LETA uzzināja, ka tiesa vakar pēc būtības izskatīja civillietu Birznieka prasībā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu no valsts, kuru tiesvedībā pārstāv Tieslietu ministrija (TM), bet 20.oktobrī plkst.16 plānots šajā lietā pasludināt saīsināto spriedumu.
Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rancāne aģentūru LETA informēja, ka TM šajā lietā pārstāv valsti un lieta ir saistīta ar ECT 2011.gada spriedumu, kurā kompensācija valstij sākotnēji nebija jāmaksā, jo prasītājs to nebija pieprasījis. 2012.gadā viņš iesniedza prasību par 100 000 latu (142 288 eiro) morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.
Līdz spriedumam TM nekomentē savu pozīciju.
Kā iepriekš rakstīja "Latvijas Vēstnesis", ECT palāta 2011.gada 31.maijā pasludināja spriedumus lietā "Birznieks pret Latviju", kuros konstatēja vairākus Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpumus saistībā ar Birznieka apcietinājumu, taču kompensācija iesniedzējam netika piespriesta, jo viņš nebija lūdzis tiesu piešķirt viņam atlīdzību.
Tiesa kā acīmredzami nepamatotas noraidīja iesniedzēja sūdzības attiecībā uz diviem incidentiem starp iesniedzēju un Brasas un Pārlielupes cietuma apsargiem.
Izskatot iesniedzēja sūdzību par viņam piemērotā pirmstiesas apcietinājuma likumīgumu, tiesa konstatēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas panta par pirmstiesas apcietinājuma pamatojumu daļēju pārkāpumu, pirmstiesas apcietinājuma ilguma pārkāpumu, pirmstiesas apcietinājuma kontroles pārkāpumu, tiesību uz korespondences neaizskaramību pārkāpumu un tiesību netraucēti sazināties ar ECT pārkāpumu.
1968.gadā dzimušais kuldīdznieks Zintis Birznieks ir iepriekš sešas reizes sodīts, savukārt viņa iesniegums ECT bija saistīts ar apcietinājumu, pēc kura viņš tika notiesāts par slepkavību.
1998.gada 27.janvārī pēc kopīgas alkohola lietošanas starp Birznieku un viņa paziņām izcēlās kautiņš, kurā viens no paziņām mira no ievainojumiem.
2000.gada 12.maijā Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas vainīgā neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei, un piesprieda iesniedzējam brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un sešiem mēnešiem. Par tiesas spriedumu iesniedzējs iesniedza apelācijas sūdzību.
2000.gada 24.novembrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta daļēji apmierināja iesniedzēja apelācijas sūdzību, samazinot viņam piespriesto brīvības atņemšanas sodu līdz astoņiem gadiem. Iesniedzējs iesniedza kasācijas sūdzību, kas vēlāk četrpadsmit reizes tika papildināta.
2001.gada 29.janvārī Augstākās tiesas Senāts atstāja iesniedzēja kasācijas sūdzību bez izskatīšanas, jo sūdzībā nebija norādīti kasācijas iemesli.
Pirmstiesas apcietinājuma un vēlāk ieslodzījuma laikā iesniedzējs atradās Centrālcietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā, kā arī Pārlielupes cietumā.
Laikā, kad iesniedzējs atradās šajās brīvības atņemšanas iestādēs, viņš vairākas reizes sūdzējās par iespējamo slikto izturēšanos no cietuma apsargu puses, mēģināja nodarīt sev fizisku kaitējumu, kā arī izdarīja vairākus pašnāvības mēģinājumus, pēc kuriem pieprasīja hospitalizāciju uz Latvijas Cietumu slimnīcu. Iesniedzējs arī regulāri vērsās Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs, lūdzot sākt kriminālprocesus pret cietumu apsardzes darbiniekiem un medicīnisko personālu.