Uzņēmuma "Maxima Latvija" pasūtītajā ugunsdrošības sistēmu ekspertīzē par trauksmes signalizācijas darbību un jumta nogruvumu secināts, ka lielveikala "Maxima" sabrukušajā ēkā vairākkārt nostrādājušajai ugunsgrēka trauksmei nav bijusi nekāda saistība ar jumta nogruvumu.
Piektdien ekspertīzes prezentācijā divu Vācijas uzņēmumu, kas piesaistīti noteikt trauksmes signāla saistību ar jumta nogruvumu, darbinieki apgalvojuši, ka savāktie pierādījumi traģēdijas vietā, kā arī informācija, kas saņemta no pasūtītāja liecina, ka abi notikumi nav savstarpēji saistīti. "Neveiksmīga sakritība," īsumā ekspertīzes secinājumus rezumēja eksperti un ekspertīzes veicēji.
Vācijas uzņēmuma "Kofler Energies", kuram ir 40 gadu darba pieredze trauksmes signalizāciju uzstādīšanā un novērtēšanā, pārstāvis Kristians Kaclingers iepazīstināja ar ugunsdrošības sistēmām, kas iestrādātas nu jau sabrukušajā ēku kompleksā. Ceļot ēku, tajā ievietots ugunsdrošības vadības panelis, automātiskā balss izziņošanas sistēma, dūmu detektori, dūmu izvadīšanas sistēma, ugunsdzēšanas šļūtenes, sprinkleru sistēma.
Noskaidrojuši, ka sistēmas strādājušas normālā režīmā un trauksmes atskanēšana nav bijusi saistība ar jumta nogruvumu, eksperti izvirzījuši hipotēzes par tās darbības iemesliem. Viens no tiem ir kompresora darbības traucējumi, taču šī versija nešķietot ticama. Tā vietā lielāka ticamība ir otrai versijai – ka bijusi atvērta ugunsdzēšanas šļūtene.
Pierādījumi liecina, ka šļūtenes skapis bijis atvērts un pēc tam neprasmīgi aizvērts. Vienlaikus tas šķiet mazliet dīvaini, jo iepriekš ziņots, ka trauksmes signalizācija traģēdijas dienā skanējusi vairākus desmitus reizes, bet tāpat trauksme skanējusi arī teju katru dienu pirms tam. Vaicāti par šo, eksperti sacīja, ka saņēmuši protokolus, kas liecina, ka traģēdijas dienā bijuši vairāki signāli, kas esot normāli, ja šļūtene bijusi atvērta.
"Es nesaskaitīju precīzu trauksmes signālu skaitu, bet to, ka katru dienu bijusi trauksme nav iespējams noteikt, jo to neuzrāda mūsu saņemtie protokoli," atbildēja Kaclingers.
Savukārt attiecībā uz jumta nogruvumu savu ekspertīzi veicis uzņēmums CRP, kuram esot 25 gadu pieredze šādos jautājumos. Uzņēmuma pārstāvis Nabils Fueds klātesošajiem sacīja, ka jumta nogruvums bijis pēkšņs un tā sabrukšanu galvenokārt izraisījusi montāžas savienojumu izturības kļūme centrālo pamata siju kopnes vietā. Tā iemesls bijis savienojuma vītņskrūvju neatbilstošs izmērs papildus slodzei, kas radās otrajā būvniecības posmā. Citiem vārdiem sakot, galvenā problēma bija montāžas savienojumos, kur skrūves bijušas pārāk mazas un par maz. Savukārt iespējamās ēkas konstrukcijas kustības vai deformācijas pirms jumta sabrukšanas neesot varējušas aktivizēt ugunsgrēka trauksmes sistēmu.
Tāpat būvdarbi uz tirdzniecības centra jumta nevarēja aktivizēt ugunsgrēka trauksmes sistēmu un trauksme - brīdināt par jumta sabrukšanu, secinājuši ekspertīzes veicēji. Ugunsdrošības sistēma bijusi veidota tikai ugunsgrēka noteikšanai. Savukārt uz jautājumu, vai ēkā izstrādātā sistēma bijusi labākā iespējamā, eksperti norādīja, ka tā atbildusi visām Latvijas likumu un noteikumu prasībām, taču to, vai cits sistēmas risinājums nebūtu labāks, eksperti neminēja.
Vaicāti par šīs ekspertīzes ietekmi uz tiesas procesu, eksperti norādīja, ka, ja tiesa lems par nepieciešamību abiem sniegt viņu darba secinājumus tiesai, viņi neatteiksies to darīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
