Psihiatriskajā un psiholoģiskajā ekspertīzē secināts, ka Pauders spēj adekvāti uztvert tiesas sēdē notiekošo un izmantot tajā savas tiesības. Eksperti secinājuši, ka apsūdzētais spēj saprast savas darbības un vadīt tās. Tāpat ekspertīzē secināts, ka Paudera psiholoģiskais stāvoklis ļauj viņam piedalīties tiesas sēdēs.
Ar ekspertu secinājumiem klātesošos tiesas sēdē iepazīstināja tiesnesis Juris Stukāns, kurš arī norādīja, ka no ekspertīzes secināms – veselības stāvoklis uz izmaiņas tajā esot paša Paudera rokās.
Pauders tiesas sēdē trešdien atzina, ka viņš piektdien izrakstīts no stacionāra slimnīcā, kurā veica viņam nozīmētās ekspertīzes.
Pēc iepazīšanas ar ekspertu slēdzienu tiesa nolēma turpināt lietas iztiesāšanu, nolasot ārvalstu liecinieku liecības. Iepriekš cerēts, ka ārzemniekus izdosies nopratināt, izmantojot videokonferenci, taču šī iecere nav īstenojusies. Tiesnesis sēdē norādīja, ka iecere nav izdevusies, jo Tieslietu ministrijai nav veicies saņemt informāciju no kolēģiem Lielbritānijas par šādu iespēju.
Jau ziņots, ka tiesa Paudera tiesu psihiatriskās ekspertīzes rezultātus saņēma augusta sākumā. Pauderam tiesu psihiatrisko ekspertīzi apgabaltiesa pēc viņa aizstāvja un prokurora lūgumiem norīkoja šā gada aprīļa sākumā.
Prokuratūras pārstāvji pērn septembrī pauda aizdomas, ka Pauders simulē slimošanu, kad viņš vairākkārt neieradās uz tiesu, kā dēļ vajadzēja atlikt deputāta Andra Šķēles (PLL) nopratināšanu.
Digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.
Kopš 2009.gada marta krimināllietas ietvaros tiek nopratināti liecinieki, kuru kopējais skaits ir aptuveni 120.
Krimināllieta tiesā nonāca 2007.gada oktobrī, taču pēc būtības to sāka izskatīt tikai 2009.gadā. Tajā apsūdzētas 20 personas – kompānijas "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" darbinieks Harijs Krongorns, "Digitālā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (DLRTC) bijušais ģenerāldirektors Guntars Spunde, bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics, LVRTC bijušais ģenerāldirektors Māris Pauders, kā arī "Kempmayer Media Latvia" valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstsons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis.
Apsūdzēti arī apsardzes kompānijas "Falck apsargs" bijušais valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis, Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis, kompānijas "Interbaltija Invest" bijušais valdes loceklis Gints Bandēns, uzņēmējs Uldis Kokins, LVRTC bijušie valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins.
Prokuratūra apsūdzības uzrādījusi arī advokātiem Mārtiņam Kvēpam un Jānim Lozem, kā arī Andra Šķēles bijušajam runasvīram Jurģim Liepniekam.
Krimināllietā apsūdzības uzrādītas par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielos apmēros vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī tīšām darbībām valsts amatpersonu rīcībā un valsts amatpersonu pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst, turklāt liela daļa no viņiem pēc apsūdzības nolasīšanas apgalvoja, ka nesaprot, par ko viņiem inkriminēti noziedzīgie nodarījumi.
Digitālās televīzijas krimināllietu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz toreizējā satiksmes ministra Roberta Zīles iesniegumu, ierosināja 2003.gada 1.septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
