Foto: AFI

Pirmdien ļoti emocionālā gaisotnē Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa sāka skatīt krimināllietu par 2003.gada jūlijā notikušo eksploziju SIA "Birgita" gāzes balonu apmaiņas punktā Rīgas centrāltirgū, kurā gāja bojā četri cilvēki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tiesa pirmdien sāka pratināt cietušos, kuri, sniedzot liecības, nespēja novaldīt savas emocijas un pat raudāja.

Cietušie bija ļoti sašutuši par apsūdzētās uzņēmuma "Birgita" direktores Brigitas Kuntsbergas advokāta Jura Marina uzdotajiem jautājumiem. Advokāts galvenokārt savus jautājumus uzdeva par cietušajiem nodarītajiem zaudējumiem, vēloties noskaidrot to apmēru līdz "pēdējam santīmam".

Lielākā daļa cietušo ir pieprasījuši aptuveni 10 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību, tai skaitā lūdzot arī naudu bez apgādniekiem palikušo bērnu izglītībai. Marins skaidroja, ka Latvijas likumdošanā nav nevienas normas, kas paredzētu kompensācijas piešķiršanu bērna izglītošanai.

Pašu apsūdzēto tiesa plāno nopratināt 8.novembrī līdz ar lieciniekiem. Visu šo nedēļu tiesa uzklausīs cietušos.

Krimināllietā apsūdzēta uzņēmuma "Birgita" direktore Kuntsberga, kura savu vainu viņai inkriminētajos noziegumos neatzīst. Viņa pirmstiesas izmeklēšanā liecības nav sniegusi. Apsūdzības rakstā minēts, ka traģiskais sprādziens radījis 27 153 latu materiālos zaudējumus.

Visapjomīgāko civilprasību tiesā iesniegusi cietusī Ilga Žilinska, kurai sprādzienā gāja bojā vīrs. Viņa prasa 15 997 latu, tai skatā 15 000 latu par četru bērnu izglītošanu un sev nodarīto morālo kaitējumu, kā arī lūdz segt bēru izdevumus, sabojātās preces vērtību - 40 latu - un transporta izdevumus, braucot no Bauskas uz Rīgu atpazīt vīra līķi un sniegt liecības tiesībsargājošās institūcijās.

Viņai sprādzienā arī pilnībā tika iznīcināta automašīna. Žilinska šodien tiesā sašutusi stāstīja, kā viņas vīra līķis mētājies zemē, ietīts tik ļoti netīrā un slapjā segā, ka viņa tam nav spējusi pieskarties.

Mārim Milliņam negadījumā gāja bojā sieva. Viņš viens audzina divus nepilngadīgus bērnus. Civilprasību Milliņš iesniedzis par 12 032 latiem. No tiem 1500 latu ir nodarītais materiālais zaudējums, bet pārējā summa - morālais kaitējums. "Ja deputāts par iespļaušanu sev sejā prasa miljonu, tad ko tad man," sacīja prasītājs.

Ņina Karjukina sprādzienā zaudēja savu vīru. Uz nakts tirdziņu toreiz atbrauca, lai apskatītu dārzeņu cenas, jo paši nedaudz nodarbojās ar dārzāju audzēšanu. Abi jau vēlējušies braukt prom, kad sieva pamanījusi, ka tikko atvesti gurķi. Viņa gribējusi uzzināt, cik tie maksā. Vīram bijušas slimas kājas, viņš teicās, ka paliks pie mašīnas.

Kad sieviete bija aizgājusi no sava auto aptuveni 15 metrus, notika sprādziens. Pēc sievietes teiktā, bija melna tumsa un milzīgi dūmi. Viņa skrējusi pie vīra, bet bijis jau par vēlu. Viņu automašīnai virsū bija uzgāzusies siena. Sieviete palika bez apgādnieka, tādēļ iesniegusi tiesā civilprasību par 10 000 latiem.

Kopā ar vīru tonakt tirdziņā bija arī Sarmīte Barovska, kura patlaban viena audzina četrus bērnus. Viņa tajā naktī tirgojusies, bet vīrs sacījis, ka ies uz mašīnu pagulēt, jo naktī jābrauc mājup. Neilgi pēc šķiršanās nogranda sprādziens, kas bija liktenīgs arī viņas vīram. Viņš līdz mašīnai nebija vēl ticis, kad virsū uzgāzās siena. Barovska vēlas no vainīgajiem piedzīt 10 668 latu kompensāciju.

Kā ziņots, pagājušā gada 22.jūlijā neilgi pirms plkst.22 pie centrāltirgus, Maskavas ielā 10a, notika eksplozija "Birgita" gāzes balonu apmaiņas punktā. Sprādzienā bojā gāja četri zemnieki no Bauskas un Limbažu rajona, kā arī gāzes punkta darbinieks. Vēl 12 cilvēki guva dažādas traumas.

Kuntsbergai galīgā apsūdzība celta pēc Krimināllikuma (KL) 146.panta 2.daļas par darba aizsardzību vai tehnisko drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, ja to izdarījis uzņēmuma vadītājs un ja tas izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem.

Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Uzņēmuma vadītāja apsūdzēta arī pēc KL 197.panta par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma atbildīgs darbinieks, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm. Par šādu pārkāpumu vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām.

Krimināllietā par cietušajiem un civilprasītājiem atzītas 33 personas.

Apsūdzētajai kā drošības līdzeklis piemērots paraksts par dzīves vietas nemainīšanu.

Jau ziņots, ka lietā sākotnēji bija arī otra aizdomās turamā persona - Ralfs Grapmanis, kuram šā gada 13.februārī pilnībā tika atcelts drošības līdzeklis un pret viņu lietvedība

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form