Ģenerālprokuratūra nekonstatē liecību izspiešanu no Rimšēviča krimināllietas liecinieka Ziemeļa
Foto: LETA

Ģenerālprokuratūra nav konstatējusi, ka no korupcijā apsūdzētā bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietas liecinieka Viktora Ziemeļa tiesībsargājošās iestādes izspiedušas liecības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka norādīja, ka Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Ziemeļa advokāta iesniegumus un jau 13.janvārī Sevišķi svarīgi lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māris Leja viņam sniedza atbildi, ka iesniegumā minētās izspiešanas pazīmes nav konstatētas.

Leja teica, ka, visticamāk, Ziemeļa apgalvojumi ir vērtējami kā aizstāvības stratēģija, jo prokuratūra jau pirmstiesas izmeklēšanā pārbaudījusi šādus apgalvojumus un nekādas nelikumības netika konstatētas.

Tāpat Leja vērsa uzmanību, ka Ziemeļa apgalvojumu publiskošana šonedēļ sakritusi ar Eiropas Savienības tiesas (EST) sēdi. Šai tiesai ir jāpieņem prejudiciālais lēmums saistībā ar krimināllietu, kurā par koruptīvām darbībām apsūdzēts Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons.

"Rīgas rajona tiesa, pieņemot spriedumu Rimšēviča un Martinsona krimināllietā, sniegs savu vērtējumu par pirmstiesas izmeklēšanā iegūtajām liecinieku, tostarp, Ziemeļa liecībām," uzsvēra Leja.

Jau ziņots, ka par "Trasta komercbankas" (TKB) bijušā valdes locekļa Ziemeļa apgalvojumiem 25.janvārī publiski sociālajā tīklā "Twitter" paziņoja viens no Rimšēviča advokātiem Mārtiņš Kvēps.

Portālā "nra.lv" publicētajā iesniegumā ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, liecinieks Ziemelis raksta, ka no izmeklētāju puses ticis iebiedēts un psiholoģiski ietekmēts, kā rezultātā esot sniedzis liecības un arī pats atzinies nodarījumā, kuru neesot pastrādājis.

Iesniegumā Ziemelis apgalvo, ka 2018.gada sākumā ar viņu sazinājies advokāts Aleksejs Ponomarjovs un informējis, ka Valsts policija inspektore vēlas nopratināt Ziemeli. Pratināšana esot bijusi paredzēta 2018.gada 16.februārī Stabu ielā, Rīgā.

Ziemelis ielidojis Rīgā 15.februārī un ar taksometru devies uz savām mājām. Pa ceļam no lidostas taksometru apturējusi policija. Kamēr policisti runājuši ar taksometra vadītāju, pie Ziemeļa pienācis viņam iepriekš pazīstamais Valsts policijas darbinieks Dmitrijs Strogonovs un vēl divi Ziemelim nepazīstami cilvēki.

Iesniegumā Ziemelis apgalvo, ka šīs personas informējušas Ziemeli, ka viņiem esot "kāds priekšlikums", kuru viņam vēloties izteikt Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes ēkā.

Kad viņi nonākuši ēkā Stabu ielā, policisti esot sākuši Ziemelim stāstīt, ka "notikumu gaita, kas saistīta ar viņa statusu krimināllietā par TKB klientu darbību, var noritēt ļoti dažādi", tajā skaitā arī pēc scenārija, kas attiecībā pret Ziemeli "būtu ļoti nelabvēlīgs". Ziemelis tagad apgalvo, ka viņam esot tikuši izteikti tieši draudi.

Policisti paziņojuši Ziemelim, ka viņu rīcībā ir audioieraksts no sarunas pirtī "Taureņos" un teikuši, ka no šīs sarunas izriet, ka Ziemelis devis kukuli Rimšēvičam. Policijas darbinieki pieprasījuši Ziemelim, lai viņš sniedz liecību, kurā atzīstas, ka "it kā devis kukuli Rimšēvičam", lai uzlabotu uzraugošo iestāžu attieksmi pret TKB, kurā Ziemelis tobrīd strādājis.

Ziemelis apgalvo, ka viņam esot teikts, ka šis priekšlikums viņam ir ļoti izdevīgs, un, ja viņš sniegšot vajadzīgās liecības pret Rimšēviču, pret viņu netikšot veiktas nekādas papildus represīvas darbības jau esošajā kriminālprocesā par TKB klientu darbību.

Iesniegumā ģenerālprokuroram Ziemelis apgalvoja, ka viņam teikts, ka priekšlikums esot aktuāls tikai tajā brīdī, bet vēlāk viņam vairs nebūšot iespējas šo priekšlikumu izmantot un viņam būšot "jārēķinās ar visām atteikuma negatīvajām sekām". Tāpat Ziemelim esot solīts, ka viņš tiks atbrīvots no atbildības par kukuļdošanu, par kuras veikšanu viņš liecinās.

"Atrodoties šāda spēcīga spiediena iespaidā, un saprotot, ka mans liktenis faktiski ir šo cilvēku varā, būdams nespējīgs izmantot advokāta palīdzību, es piekritu sniegt tādas liecības, kādas no manis prasīja," iesniegumā ģenerālprokuroram rakstīja Ziemelis.

Pēc tam kabinetā ienākusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja, kura esot apstiprinājusi Ziemelim visu iepriekš stāstīto, atskaņojusi audioierakstu no viņa sarunas pirtī "Taureņos" un sākusi kārtot ar to saistītos dokumentus.

Iesniegumā viņš paudis nostāju, ka "no sākuma nepamatoti padarīts par aizdomās turēto kriminālprocesā pret Rimšēviču, un pēc tam, kad draudu un spiediena rezultātā viņš nepatiesi atzinies nodarījumā, kuru nav darījis, viņu atbrīvoja no atbildības par noziegumu", kuru Ziemelis neesot veicis.

Rimšēviča lietas prokurore Jirgena otrdien Latvijas Televīzijai (LTV) stāstīja, ka šī iesnieguma saturs neesot nekas jauns - jau 2018. gada vasarā Rimšēvičs savām rakstveida liecībām prokuratūrai esot pievienojis divas lapaspuses teksta, kurām tobrīd neesot bijis norādīts autors un kurās bijusi aprakstīta it kā notikusi liecību izspiešana no Ziemeļa. Rimšēvičs tolaik esot stāstījis, ka šīs lapas anonīmi iemestas viņa pastkastītē.

"Teksts saturēja to pašu, ko šobrīd Ziemelis ir parakstījis un pēc diviem gadiem iesniedzis. (..) Tie apstākļi, kas tajā [tekstā] ir minēti, kriminālprocesā ir izmeklēti. Ir nopratinātas iesniegumā minētās personas, veikta informācijas pārbaude. Ir pratināts arī pats Ziemelis, kurš tobrīd noliedza, ka viņš ir tā raksta autors, noliedza, ka viņš būtu piespiests liecināt," stāstīja Jirgena.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā Rimšēviča un Martinsona krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos EST ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās banka (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti.

Attiecīgi tiesvedība krimināllietā apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

KNAB 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Rimšēvičs apsūdzēts par kukuļa - apmaksāta atpūtas brauciena - pieņemšanu, kā arī par kukuļa - naudas - pieņemšanu. Tāpat viņš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Rimšēvičs vairākkārt noliedzis vainu viņam inkriminētajos nodarījumos.

Lietas uzraugošā prokurore Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu TKB pārstāvju iesnieguma, kurā abi lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. LETA jau iepriekš ziņoja, ka šīs personas ir "Trasta komercbankas" bijušais valdes loceklis Ziemelis un kādreizējais akcionārs Igors Buimisters.

Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču EST 26.februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā. Pašlaik Rimšēvičs vairs nevada Latvijas Banku, jo beidzās viņa pilnvaru termiņš.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Centrālā banka Ģenerālprokuratūra Ilmārs Rimšēvičs KNAB Korupcija Latvijas Banka Māris Martinsons Trasta komercbanka Twitter Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam