Ģenerālprokuratūra saistībā ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu turpina sākto resorisko pārbaudi par valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanu, norādīja prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.
Viņa piebilda, ka resoriskās pārbaudes beigu datums nav noteikts.
Eiduka jūlija beigās skaidroja, ka plašākas detaļas par iesnieguma saturu neatklās. Resoriskās pārbaudes beigu datums arī toreiz vēl nebija zināms - tas esot atkarīgs no tā, cik ātri Ģenerālprokuratūrai tiks atsūtīti pieprasītie materiāli no citām iestādēm.
Resoriskā pārbaude ir valsts iestādes un tās amatpersonu veikta pārbaude par iespējamu likuma pārkāpumu, kurā vēl nav saskatāmas pietiekamas pazīmes kriminālprocesa ierosināšanai vai administratīvās lietvedības sākšanai.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris iepriekš pastāstīja, ka komisijas darbā radušās aizdomas par sniegtu neprecīzu informāciju un pārveidotiem vai nepilnīgiem dokumentiem, tāpēc nolemts negaidīt rudeni, kad komisijas darbs beigsies, bet jau tagad vērsties Ģenerālprokuratūrā, lai tā varētu sākt pārbaudi.
Par piemēru, iespējams, sniegtai neprecīzai informācijai Kūtris minēja atšķirības valdības slēgtās sēdes, kurā lemts par bankas akciju pārdošanu, audioierakstā un tās pašas sēdes protokolā. Tāpat konstatētas atšķirības starp valdības sēdes protokola kopijā minēto un Ministru kabineta vēlāk komisijai sniegto informāciju. Komisijai esot aizdomas par "atlasītu informāciju".
"Vai nu mēģināts kaut ko noklusēt vai vēlāk kaut ko papildināt. (..) Tas parāda attieksmi pret komisijas darbu," teica Kūtris, piebilsot, ka nav skaidrības, vai tas darīts apzināti vai neapzināti. Sīkāku informāciju komisijas vadītājs par tās iesniegumu Ģenerālprokuratūrai izpaust nevarēja, jo daļai no tā ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.
Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma un Valsts kanceleja (VK) iepriekš noraidīja publiski izskanējušos pārmetumus par valdības sēdes protokola un audioieraksta viltošanu saistībā ar valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanu.
"Esmu rīkojusies tiesiski un valsts interesēs. Būšu atvērta Ģenerālprokuratūras jautājumiem, ja tādi radīsies, jo sabiedrībai jāzina profesionāls tiesībsargājošās iestādes lēmums. Kategoriski noliedzu, ka es vai valdības ministri "šķietami" vai "iespējams" būtu iespaidojuši VK. Es lūdzu prokuratūru pēc iespējas ātri un padziļināti izpētīt parlamentārās izmeklēšanas komisijas "atklājumus" un informēt sabiedrību par rezultātiem," uzsvēra Straujuma.
VK direktora pienākumu izpildītāja, vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte norādīja, ka pēc izskanējušajiem publiskajiem paziņojumiem kanceleja ir atkārtoti pārbaudījusi valdības sēdes protokola pierakstus un audioierakstus. "Audioierakstā skaidri atspoguļota lēmuma pieņemšanas gaita – gan pirms tam notikušās diskusijas, gan pats lēmuma pieņemšanas brīdis. Lēmuma pieņemšanas procesā ministriem bija starplaiks, kam netiek veikts audio ieraksts. Nav saprotams, kā radies šāds komisijas secinājums, jo par šiem faktiem nav pieprasīti atkārtoti audioieraksti un citi materiāli, kā arī par to netika jautāts VK pārstāvim komisijas sēdēs," teica Upīte.
Pēc VK vēstītā, Ministru kabineta 2014. gada 29. jūlija sēdes protokollēmumu papildina ar roku rakstīta piezīme, kas veikta pēc protokola nosūtīšanas visām ministrijām, kad no vienas ministrijas tika saņemts pamatots iebildums par neprecizitāti, fiksējot institūciju amatpersonu klātbūtnes laiku jautājuma izskatīšanā. Papildinātais protokollēmums tika atkārtoti nosūtīts visiem adresātiem. Sēdes protokollēmums, gan arī sēdes audio ieraksts ir ierobežotas pieejamības informācija, un tā statuss nav mainīts.
Jau vēstīts, ka 2014. gada 13. novembrī Saeimas ārkārtas sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas "Citadele" pārdošanas darījuma izvērtēšanai. Komisijas izveidi rosināja opozīcijā esošā partija "Saskaņa", kuras pārstāvis Andrejs Elksniņš iepriekš paudis viedokli, ka, valdībai steigā pārdodot banku "Citadele", ir radīti nosacījumi, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu.
Lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka ir jāizmeklē 75% bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi un citi aspekti.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ar gala ziņojumu plāno nākt klajā oktobrī.
Tāpat vēstīts, ka 20. aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza valstij piederošo bankas "Citadele" akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora "Ripplewood" meitaskompānijai "RA Citadele Holdings LLC" un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru. Par bankas akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekš plānots (74 miljoni eiro). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) īpašumā saglabā 25% bankas akciju.
Banka "Citadele" dibināta 2010. gada 30. jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010. gada 1. augustā, kad beidzās "Parex bankas" operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010. gada martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no "Parex bankas" tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka - "Citadele", bet "Parex banka" sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus. Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2014. gada beigās bija sestā lielākā banka Latvijā.
