Prokurors Māris Leja ceturtdien Kurzemes apgabaltiesā, kur apelācijas kārtībā skata krimināllietu pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lūdza tiesai piemērot Lembergam maksimālo naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 24 000 latu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šādu pašu sodu prokurors bija lūdzis piemērot arī Kuldīgas rajona tiesā, taču pirmās instances tiesa Lembergu attaisnoja pilnībā.

Prokurors lūdza piemērot Lembergam sodu 150 minimālo mēnešalgu apmērā pēc Krimināllikuma 318.panta 2. daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā lūgts piemērot pēc Krimināllikuma 298.panta 2. daļas par apzināti nepatiesu ziņojumu, ja tas saistīts ar apsūdzību smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā vai ar neīstu apsūdzības pierādījumu radīšanu.

Kā ziņots, tā dēvēto Grinberga lietu Kurzemes apgabaltiesa skata apelācijas kārtībā. Divās dienās tiesa pabeidza liecinieku un apsūdzētā liecību klausīšanos, šodien sāka tiesu debates.

Kuldīgas rajona tiesa Lembergu pilnībā attaisnoja, taču spriedumu pilnībā pārsūdzēja prokurors Māris Leja, kurš bija lūdzis Ventspils mēram piemērot naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 24 000 latu apmērā.

Prokurors uzskatīja tiesas spriedumu par nelikumīgu un nepamatotu, jo tiesa ir gan nepareizi interpretējusi krimināllietas pareizā izlemšanā nozīmīgus normatīvos aktus, tostarp Krimināllikuma (KL) normas, gan veikusi vienpusīgu un neobjektīvu faktisko apstākļu vērtēšanu, teikts Ģenerālprokuratūras paziņojumā medijiem.

Neievērojot Kriminālprocesa likuma 525. panta otrās daļas 3. punkta prasības, tiesa, pēc prokurora domām, bez likumīga pamata noraidījusi daļu no apsūdzības pierādījumiem, ar kuriem pamatota apsūdzība, bet ievērojamu daļu no pierādījumiem, uz kuriem pamatota apsūdzība, vispār nav vērtējusi.

Leja uzskata, ka tiesa nav analizējusi nevienu no apsūdzībā pēc KL 318. panta 2. daļas norādītajām Lemberga faktiskajām darbībām. Tādējādi spriedums nesniedz atbildi uz to, cik tālu apsūdzībā inkriminētās Lemberga faktiskās darbības tiesa atzinusi par pierādītām. Līdz ar to tiesa ir novirzījusies no celtās apsūdzības novērtējuma tajās robežās, kādā tā ir celta un uzturēta tiesā.

Pēc Kuldīgas rajona tiesas ieskata, prokuratūrai nav izdevies pierādīt Lemberga vainu apsūdzībā pēc KL 318. panta 2. daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nevirzot izskatīšanai domē jautājumu par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē, par ko rīkojumu 2005. gada 23. februārī bija pieņēmis Ministru kabinets.

Tāpat netika pierādīta Ventspils mēra vaina pēc KL 298. panta 2. daļas par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu, cenšoties panākt kriminālprocesa ierosināšanu pret toreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL).

Lembergs, sakot pēdējo vārdu, kategoriski noliedza savu vainu izvirzītajās apsūdzībās un uzsvēra, ka nekādu kaitējumu nav nodarījis.

Spriedums protestēts pilnā apjomā.

Kuldīgas tiesa tomēr ir konstatējusi, ka Lembergs pārkāpis Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto labas pārvaldības principu, taču neesot pierādīts, ka Lemberga darbības būtu traucējušas valdības rīkojuma izpildi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form